Labradors Niko klaiņot sāka, vēl būdams kucēns. Nedarbos kompāniju viņam sastāda vecākais suns Brūsiņš. Kaimiņu sētās melnais suns jau ir pazīstams - viņš arī no cilvēku rokām nesmādē ēdienu.
Suņa klaiņošanas instinktu Niko saimniece Ieva mēģinājusi labot divos veidos. Pēc atgriešanās, suns piesiets pie būdas - tas gan nav līdzējis, un pēc laika suns atkal izmucis. Otra metode - radiosēta. Arī tas nelīdzot.
Dzīvnieku uzvedības eksperte Jevgēnija Ostroga atzīst - šādu uzvedību izlabot nevar ne ar sodīšanu, ne radiosētu. Kā izrādās, problēma slēpjas dzīvnieka kastrēšanā. Niko nav kastrēts, tādēļ arī seko saviem instinktiem "doties meitenēs".
Taču ir vēl daži iemesli, kādēļ suns klaiņo - garlaicība, vēlme izpētīt apkārtni un neremdināma apetīte.
Lai ar klaiņošanas problēmu cīnītos, saimniekam būtu jāved suni biežākās un garākās pastaigās, to laikā uzmanību pievēršot tikai savam mīlulim.
"Mēs sazvanāmies ar draugiem, bet sunim šādas iespējas nav," skaidro dzīvnieku uzvedības eksperte.
"Viņam vajag visu izpētīt - mēs pastāvam un pagaidām, kamēr suns visu apošņā."