KPV LV un JKP kritizē Saeimas Prezidija ievēlēšanas procesu (9)

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts Jānis Bordāns aģentūrai LETA pauda, ka Saeimas Prezidija ievēlēšana iezīmē vienošanos, kas bija iepriekšējās koalīcijas politiķiem kopā ar Attīstībai/Par!. Turklāt KPV LV, kas Saeimas vēlēšanās ieguva otro vietu, Prezidijā vispār nav pārstāvēta, atgādināja Bordāns.

"Šodiena palīdz, jo izgaismo to, ko redzējām un jutām visās trīs nedēļas," sacīja Bordāns. Viņš arī piebilda, ka lielākā daļa Prezidija amatpersonu saglabāja savas pilnvaras no iepriekšējā parlamenta pilnvaru laika.

Jaunās Vienotības (JV) politiķis Arvils Ašeradens noraidīja jaunievēlēto partiju kritiku, uzsverot, ka JV bija atvērta sarunām un diskusijām. Viņš akcentēja, ka deputātiem šodien bija jāievēlē rīcībspējīgs Prezidijs, lai parlaments varētu darboties.

"Jāsaprot, ka vēlēšanas ir beigušās, un politikā fundamentāls jautājums ir spēja vienoties, nevis konfliktēt," sacīja Ašeradens. Viņš arī uzsvēra, ka deputātiem ir jāsadarbojas un jāspēj pārliecināt kolēģus par saviem ierosinājumus.

Vienlaikus Ašeradens šodienas notikumus mudināja tieši nesaistīt ar koalīcijas veidošanu. Viņš akcentēja, ka deputāti spēja konstruktīvi vienoties par rīcībspējīgu Prezidiju.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka šodienas balsojumi notika apstākļos, kad nav skaidrības par koalīcijas sastāvu, tāpēc vienošanās panākt bija ļoti sarežģīti.

KPV LV līderis Artuss Kaimiņš aģentūrai LETA komentēja, ka apvienība Attīstībai/Par! (AP), nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Jaunā Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) acīmredzot ir "saslēgušās", lai ievēlētu konkrētus Saeimas Prezidija locekļus, un tajā ņem dalību arī Saskaņa. Politiķis uzskata, ka starp šiem politiskajiem spēkiem ir noslēgts pakts.

AP Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks pēc Saeimas Prezidija ievēlēšanas norādīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, kurš no izskanējušajiem kandidātiem tiks nominēts premjera amatam. Tomēr Pabriks apgalvoja, ka, ja Valsts prezidents izvēlētos viņu, tad viņam izdotos iegūt vairākuma atbalstu Saeimā.

Taujāts, kā to panāktu, Pabriks norādīja, ka tās būtu grūtas sarunas ar pārējām piecām centriski labējām partijām par darbības programmu, par amatiem, tajā skaitā ministru kandidātiem. Taču vispirms esot jāsagaida Valsts prezidenta nosauktā nominācija, jo politiķis neizslēdz iespēju, ka Vējonis varētu nominēt kādu citu pretendentu.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, vaicāts par iespējamās koalīcijas aprisēm, aģentūrai LETA norādīja, ka par tām nevar runāt, pirms Valsts prezidents nav nominējis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Taujāts, kuru kandidātu ZZS gribētu redzēt kā nominētu valdības veidošanai, Krauze norādīja, ka tas nav atkarīgs no politiskā spēka, bet gan Valsts prezidenta. Reizē, ZZS ieskatā, valdību būtu jāaicina veidot tādam kandidātam, kas var iegūt vairākumu.

Kā ziņots, deputāti šodien ievēlēja 13. Saeimas Prezidiju, un par parlamenta priekšsēdētāju kļuva VL-TB/LNNK politiķe Ināra Mūrniece.

Par priekšsēdētājas biedriem ievēlēta JKP deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla, kā arī 12. Saeimas spīkera vietniece Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Savukārt par Saeimas sekretāru kļuvis Andrejs Klementjevs (S), kurš šo amatu pildīja arī iepriekšējā sasaukumā. Par sekretāra biedri ievēlēta AP virzītā deputāte Marija Golubeva.