Jaunu vilcienu iegādē un uzturēšana varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro

2017. gada jūnijā, kad Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja elektrovilcienu iepirkuma turpināšanu, valdība pieņēma zināšanai, ka iepirkuma negatīvā ietekme uz vispārējā valdības sektora budžeta bilanci no 2019. gada līdz 2023. gadam būs 165 miljoni eiro.

Tāpat valdība uzdeva SM, ka gadījumā, ja vilciena iepirkuma finansiālā ietekme uz valsts budžeta bilanci pieaugs, ministrijai par to ir jāinformē Ministru kabinets, pirms "Pasažieru vilciens" uzņemas saistības vilcienu iepirkuma nodrošināšanai.

Attiecīgi SM iesniedza valdībā informatīvo ziņojumu "Par jauno elektrovilcienu iegādi", lūdzot nekavējoties lemt par finansējuma pieejamību jauno elektrovilcienu iegādei, lai "Pasažieru vilciens" varētu noslēgt iepirkuma līgumu par jaunu vilcienu iegādi.

Ministri minēto jautājumu izskatīja aiz slēgtām durvīm. Tomēr pēc sēdes SM informēja, ka valdība atbalstījusi priekšlikumu, ka laika posmā no 2019. gada līdz 2024. gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro valsts budžeta līdzekļu.

Nedz SM, nedz "Pasažieru vilciena" pārstāvji aģentūrai LETA nekomentēja iespējamu vilcienu iepirkuma sadārdzināšanos, tāpat tika uzsvērts, ka vilcienu iepirkuma finansējumu saistītus jautājums būs iespējams atklāt tikai tad, kad iepirkums būs noslēdzies.

Iepriekš SM tika uzdots meklēt risinājums, lai šo sadārdzinājumu kompensētu.

"Finanšu ministrijas uzstādījums bija, ka šim pasākumam jābūt fiskāli neitrālam, salīdzinot ar to finansējumu, kas jau ir ieplānots daudzgadu budžetā," uzsvēra ministre. Lai vilcienu iepirkums būtu fiskāli neitrāls, SM piedāvājusi rast nepieciešamos līdzekļus, pārskatot tarifus un SM iekšējās programmās pieejamo finansējumu.

"Patlaban ir pārliecība, ka SM piedāvātais modelis ir fiskāli neitrāls," atzina Reizniece-Ozola. Arī satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomniece komunikācijas jautājumos Liene Užule uzsvēra, ka šodien valdībā izskatītā vilcienu iepirkuma finansēšanas modelim nebūs negatīvas fiskālas ietekmes.

LETA jau ziņoja, ka "Pasažieru vilciena" rīkotajā jauno elektrovilcienu iepirkumā pieteikušies četri pretendenti - Spānijas uzņēmums "Talgo", Šveices kompānijas "Stadler" Polijas meitasuzņēmums, Spānijas kompānija "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A." (CAF) un Čehijas uzņēmums "Škoda vagonka a.s.".

Visi četri pretendenti iesnieguši finanšu piedāvājumus, kas ir iepirkuma procedūras pēdējais etaps, un pēc to izvērtēšanas tiks noskaidrots jauno elektrovilcienu piegādātājs. Tiesības piegādāt vilcienus būs pretendentam, kurš piedāvās ekonomiski izdevīgāko vilcienu cenu visā to paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados.

"Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis iepriekš norādīja, ka tiks ņemtas vērā ne tikai pašu vilcienu ražošanas un piegādes izmaksas, bet arī to ikdienas uzturēšanas, tehniskās apkopes, rezerves daļu, enerģijas patēriņa un citas izmaksas ilgtermiņā uz viena pasažiera sēdvietas vienību.

Iepirkumā paredzēts iegādāties 32 elektrovilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā.

Kā ziņots, šis ir trešais mēģinājums nopirkt jaunus vilcienus. Pirmajā iepirkumā piedalījās CAF un "Stadler", par uzvarētāju tika pasludināts CAF, taču "Stadler" ierosinātās tiesvedības rezultātā konkursa rezultāts tika atcelts. Otrajā iepirkumā piedalījās "Hyundai Rotem" un "Stadler". Labākās cenas piedāvājumu iesniedza "Hyundai", taču tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ, savukārt toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V/S) paziņoja, ka vilcienu iegādei no "Stadler" nav finansējuma, un "Pasažieru vilciens" līgumu nenoslēdza.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001. gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008. gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.