Drēgnajos rudens vakaros, kad gribas sasildīties, der pagatavot ko gardu un sildošu. Lai gatavošana būtu patīkamāka un jautrāka, iesaku to darīt ģimenes lokā. Bērniem parasti patīk darboties kopā ar vecākiem, un šis ir lielisks veids, ka rotaļājoties iemācīties gatavot, īpaši - meitenēm.
Sātīgā skābeņu zupa mājas gaumē (2)
Pēc kopīgas apspriedes šoreiz nolēmām gatavot skābeņu zupu, kas mūsmājās aukstajā sezonā ir ļoti iecienīta. Izvēlējāmies sātīgo zupas versiju, tā kā tiem, kas ietur slaido līniju, pēc tam nāksies labi izkustēties. Gatavosim kopā!
Nepieciešamās sastāvdaļas
Skābeles (apzināta izvēle ir tieši attēlā redzamās skābenes (ja vien pašiem negribas gatavot tieši svaigās), jo, pirmkārt, šī ir ātrā zupas versija, otrkārt, šīs skābenes ir vismīkstākās un garšīgākās, ko esmu mēģinājusi)
Kartupeļi
Burkāni
Grūbas
Olas (dažreiz izmantojam vairāk olas, jo tad zupa ir biezāka un vēl garšīgāka - pēc izvēles)
Cauraugusi cūkgaļa (apžāvēta vai kūpināta - pēc pašu gaumes) vai žāvētas ribiņas
Sīpols
Garšvielas (tā kā mūsmājās bija aromātiska gaļa, mēs papildus garšvielas nelikām, bet citādi var pievienot sāli, piparus - jebko, kas garšo)
Sastāvdaļu daudzums šoreiz ir tieši tāds, kā redzams attēlā, tikai grūbas gan ir vairāk - apmēram trīs pilnas sievietes rokas saujas. Grūbas mūsmājās ir cieņā.
Gatavošanas process
Man ļoti patīk virtuvē eksperimentēt un improvizēt, un tāda - uz sajūtām balstīta - ir arī šī recepte.
Ja tev garšo skābeņu zupa, bet šī recepte šķiet par sātīgu un kalorijām bagātu, iesaku nelikt klāt gaļu un kartupeļu vietā izmantot kāli. Ir bijušas reizes, kad atsakos arī no tā. Tad var pielikt, teiksim, vairāk, burkānus. No grūbām gan, manuprāt, atteikties nav vērts, jo tad zūd zupas jēga - vismaz šādā versijā.
Vispirms noskalojam grūbas, liekam tās vārīties. Kamēr tās vārās, nomizojam kartupeļus un burkānus, sagriežam gabaliņos (cik lielos - kā katram patīk). Ieteiktu likt vārīties citā katliņā, lai process raitāk rit uz priekšu.
Nomizojam sīpolu. Es parasti lieku klāt to zupā vārīties veselu, lai pēc tam var izņemt laukā (jo mūsmājās ne visiem garšo vārīti sīpoli), un principā sīpols ir vajadzīgs tikai garšai.
Kad grūbas gatavas, mīkstas, tās jānokāš. Grūbas pievieno kartupeļiem, burkāniem un sīpolam.
Citā katlā (piebilstu, lai nebūtu nekādu pārpratumu) liekam vārīties olas - kamēr cietas.
Kamēr viss vārās un burbuļo, sagriežam nelielos gabaliņos gaļu un liekam uz pannas apcepties, kamēr tā zeltaini brūna. Zinu, ka citi mēdz to arī neapcept.
Gaidām, kamēr uzvārās olas, apcepas gaļa. Gaļu pievienojam kartupeļiem, burkāniem, sīpolam un grūbām. Kad produkti ir mīksti (vislabāk to var noteikt pēc pagaršošanas), pievienojam skābenes.
Kad olas gatavas, atdzesējam tās, nomizojam un sasmalcinām. Ērti to darīt ir, iemetot pa vienai olai glāzē un sasmalcinot ar nazi.
Starp citu, pēc manas pieredzes, visērtāk ir izmantot padomju laiku graņonku. Tā ir laba arī kā mērtrauks!
Zupa būs gatava, kamēr būsim novārījuši, nomizojuši un sakapājuši olas. Izņemam laukā sīpolu, to vairs nevajadzēs.
Gatavs! Oliņu var iebērt zupas šķīvī (tā, protams, labāk izskatās) vai, ja patīk, pievienot jau katlā. Lai labi garšo un izmēģiniet recepti!