/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/11/01/11540601t1h02aa.jpg)
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Darba likuma grozījumus, nosakot, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka svešvalodas prasmes, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos.
Darbiniekiem nevarēs prasīt svešvalodas zināšanas, ja tās lietošana neietilpst pienākumos (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāti, atbalstot Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumus, izslēguši liegumu pieprasīt svešvalodas zināšanas no likuma panta par atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tomēr šāda norma iekļauta pantā par darba devēja rīkojumu saturu un robežām.
Iepriekš bija iecerēts noteikt, ka darba devējam aizliegts pieprasīt tādu valodu prasmi, kuras nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Šādu normu bija iecerēts attiecināt uz valsts un pašvaldības institūcijām vai kapitālsabiedrībām. Galīgajā lasījumā vērtējot likumprojektu, deputāti šo normu izslēdza no likuma.
Tāpat deputātu atbalstu neguva ierosinājums Darba likumā noteikt, ka darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām ar uzturēšanās atļauju saziņai izmantot tikai valsts valodu.
Kā ziņots, šo likumprojektu Saeimā iesniedza nacionālā apvienība Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Politiskais spēks norādīja, ka likumprojekta mērķis ir "novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju".