Piemēram, izmantojot simtiem foto, dators kādai pornoaktrisei pievienoja godalgotās aktrises Natālijas Portmanes seju.
Taču kaitējums, ko var nodarīt deepfake, iespējams, ir daudz lielāks.
Kā teicis britu rakstnieks Džonatans Svifts: "Lielākajam melim būs savi sekotāji, un nereti ir tā - ja meliem tic kaut vien stundu, tie paveikuši savu darbu."
Samērā nesen par līdzīgas manipulācijas upuri kļuva Emma Gonzalesa - viena no izdzīvojušajām Pārklendas apšaudē šī gada februārī, kura vēlāk kļuva par skaļu aktīvisti. Kādu dienu vietnē Twitter ieroču tiesību aizstāvju un labējo radikāļu vidē izplatījās attēls, kurā Gonzalesa saplēš ASV konstitūciju.
Meli tika atmaskoti, bet vai tas ko mainīja to cilvēku vidū, kuri gribēja šiem meliem ticēt?
Bet kā būtu, ja šī tehnoloģija tiktu izmantota politiskos nolūkos?
Kā būtu, ja dienu pirms 13. Saeimas vēlēšanām Youtube būtu parādījies video, kurā Nils Ušakovs noliedz Latvijas okupāciju? Kā būtu, ja tajā pašā laikā parādītos video, kurā Artis Pabriks nosauc visus latviešus par aitu baru?
Ar to viss nebeidzas. Deepfake tehnoloģija ir koks ar diviem galiem, proti, ja jau tik viegli manipulēt ar realitāti, vai būs nozīme tam, ja patiešām kāds tiks pieķerts sakām vai darām ko nosodāmu? Vienmēr taču varēs attaisnoties ar vārdiem - tas ir safabricēts!