Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Princese Leija kā dzīva un Portmanes porno - cik viegli melus pārvērst par digitālu īstenību? (1)

Video
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums no video

Baraks Obama kameras priekšā nosauc Donaldu Trampu par pajoliņu, savukārt Natālija Portmane parādās porno video. It kā neticami, tomēr izskatās tik reāli. Audio un video apstrādes tehnoloģijas attīstās, un atšķirt īstenību no meliem kļūst arvien grūtāk - vēsta New York Times.

Te nu viņa ir - ne tikai dzīva, bet arī jaunības pilnbriedā. Gluži kā pirms 40 gadiem, aktrise Kerija Fišere parādījās kā princese Leija filmā Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts.

Un lūk Baraks Obama ar vēstījumu: "Ir pienācis laiks, kad par jebkuru personu jebkurā brīdī var radīt iespaidu, ka viņš pateicis pilnīgi jebko." Obama skaidro, ka viņam varētu likt pateikt, piemēram - "prezidents Tramps ir galīgs pajoliņš".

Tad atklājās, ka aiz Obamas slēpjas komiķis un kinorežisors Džordans Pīls. Izmantojot video un audio apstrādes programmu, viņš izvedojis bijušā ASV prezidenta avataru.

Ja šo tehnoloģiju izmanto ļaunprātīgos nolūkos, to pierasts saukt par deepfake, un ar to iespējams parādīt personu sakām un darām lietas, ko viņš nekad nedarītu.

Protams, tehnoloģija nebija iecerēta ļaunprātīgos nolūkos. Kā parāda princeses Leijas video, tehnoloģija var "atgriezt" personāžu no pāris desmitgades senas pagātnes.

Diemžēl labs nenāk bez slikta. Jaunā tehnoloģija plašākai publikai kļuva pieejama pagājušogad un rezultātā internetu pārpludināja porno video ar slavenību piedalīšanos. Protams, video bija safabricēti.

Piemēram, izmantojot simtiem foto, dators kādai pornoaktrisei pievienoja godalgotās aktrises Natālijas Portmanes seju.

Raksta foto
Foto: BBC

Taču kaitējums, ko var nodarīt deepfake, iespējams, ir daudz lielāks.

Kā teicis britu rakstnieks Džonatans Svifts: "Lielākajam melim būs savi sekotāji, un nereti ir tā - ja meliem tic kaut vien stundu, tie paveikuši savu darbu."

Samērā nesen par līdzīgas manipulācijas upuri kļuva Emma Gonzalesa - viena no izdzīvojušajām Pārklendas apšaudē šī gada februārī, kura vēlāk kļuva par skaļu aktīvisti. Kādu dienu vietnē Twitter ieroču tiesību aizstāvju un labējo radikāļu vidē izplatījās attēls, kurā Gonzalesa saplēš ASV konstitūciju.

Meli tika atmaskoti, bet vai tas ko mainīja to cilvēku vidū, kuri gribēja šiem meliem ticēt?

Bet kā būtu, ja šī tehnoloģija tiktu izmantota politiskos nolūkos?

Kā būtu, ja dienu pirms 13. Saeimas vēlēšanām Youtube būtu parādījies video, kurā Nils Ušakovs noliedz Latvijas okupāciju? Kā būtu, ja tajā pašā laikā parādītos video, kurā Artis Pabriks nosauc visus latviešus par aitu baru?

Ar to viss nebeidzas. Deepfake tehnoloģija ir koks ar diviem galiem, proti, ja jau tik viegli manipulēt ar realitāti, vai būs nozīme tam, ja patiešām kāds tiks pieķerts sakām vai darām ko nosodāmu? Vienmēr taču varēs attaisnoties ar vārdiem - tas ir safabricēts!

Pirms diviem gadiem skandālu izraisīja video ieraksts no 2005. gada, kurā dzirdams Donalds Tramps, nievājoši runājam par sievietēm.

"Zini, mani pievelk skaistas sievietes - nevaru noturēties, nesākot viņas bučot," video dzirdams esošais ASV prezidents. "Un kad tu esi zvaigzne, viņas ļaujas. Tu vari darīt ko gribi. Sagrābt aiz vāverītes."

Vēlāk Donalds Tramps noliedza, ka video dzirdams viņš. Zinot to, kā iespējams manipulēt ar audio un video, šāds apgalvojums nav neticams.

Iespējams no šī deepfake fenomena būs arī kāds labums, stāsta New York Times. Varbūt mēs labāk sapratīsim, ka patiesība ir kas vērtīgs un apdraudēts. Varbūt mēs iemācīsimies iepauzēt, pirms ļauties visai internetā saražotajai draņķībai.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu