Partijām joprojām nav vienošanās par Saeimas vadību (1)

Parlamenta vadība ir jāievēlē pirmajā 13. Saeimas sēdē, proti, 6. novembrī. No politiķiem izskan gan bažas, ka būs sarežģījumi panākt vienošanos par Prezidiju, gan arī tiek pieļauts, ka risinājums varētu iezīmēties savstarpējās sarunās burtiski 6. novembra priekšvakarā.

Viens no iepriekš apspriestajiem variantiem paredzēja ievēlēt gandrīz tādu pašu Prezidiju, kā 12. Saeimā, izņemot sekretāra biedru Gunāru Kūtri, kurš nav ievēlēts nākamajā sasaukumā.

Šādam risinājumam gan nepiekrītot vairāki jaunievēlēti politiskie politiskie spēki, piemēram, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns uzskata, ka jālemj par jaunu Prezidiju.

Saskaņa uz Prezidiju plāno virzīt deputātu, pašreizējo Saeimas sekretāru Andreju Klementjevu, JKP - topošo deputāti Dagmāru Beitneri-Le Gallu, nacionālā apvienība Visu Latvijai - Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, Zaļo un zemnieku savienība - pašreizējo Saeimas priekšsēdētājas biedru Gundaru Daudzi.

Arī KPV LV iekšienē esot vienojusies par savu kandidātu, kuru gan neatklāj. Nojaušams, ka partiju apvienībai Attīstībai/Par! (AP) varētu nebūt primārs jautājums par pārstāvi "pagaidu Prezidijā", ja tiktu panākta vienošanās par 12. Saeimas Prezidija pārstāvju ievēlēšanu pagaidu formātā. Pašreizējā sasaukumā Vienotības pārstāve Saeimas Prezidijā ir Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, kas ir ievēlēta arī 13. Saeimā.

Sarunas par Prezidiju sarežģī tas, ka pašlaik nav vienošanās par to, kāda būs topošā koalīcija un valdība. Turklāt parasti Saeimas spīkera amatu uzņemas tā koalīcijas partijas, kuras pārziņā nav premjera amats.

Partijas KPV LV Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems aģentūrai LETA pieļāva, ka lielāka skaidrība par nākamo Prezidiju varētu iezīmēties 5. novembra vakarā, kas būs 13. Saeimas pirmās sēdes priekšvakars. Viņš atkārtoti apliecināja, ka politiskais spēks nepretendē uz Saeimas priekšsēdētāja amatu. KPV LV ir vienojusies par savu kandidātu uz Prezidiju, taču atklās to pēc tam, kad to nolems partijas valde.

Lībiņa-Egnere aģentūrai LETA pauda, ka pašlaik aktīvas sarunas par Prezidiju nenotiek. Viņa gan pauda cerību, ka tuvākajās dienās politiskie spēki varētu būt aktīvāki un rosinās šādas diskusijas.

VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka labākais risinājums būtu tad, ja par Prezidiju vienotos valdības veidošanas sarunās iesaistītie politiskie spēki. Tomēr, ja tas netiks izdarīts, tad Prezidijā varētu pārvēlēt pašlaik tajā strādājošos deputātus, kuri būs pārstāvēti jaunajā sasaukumā.

Jau vēstīts, ka valdības veidošanas sarunās iniciatīvu uzņēmušies trīs politiskie spēki, kuri iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti - KPV LV, JKP un AP. KPV LV premjera amata kandidāts ir Aldis Gobzems, JKP - Jānis Bordāns, bet AP - Artis Parbiks.

Pagaidām gan sarunās nav iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas, kā arī nav skaidrs koalīcijas sastāvs. JKP uzsver, ka nesadarbosies ar ZZS, bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki mudina veidot plašāku koalīciju kopā ar ZZS.

Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis vispirms tika norādījis, ka 13. Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs, bet vēlāk izteicās, ka zināms progress ir redzams, lai arī partijām priekšā esot vēl intensīvas sarunas.