Eksperti vērtē KPV LV valdības deklarācijas projekta izstrādāšanu

Kažoka izteicās, ka šāda dokumenta izstrāde no KPV LV puses varētu būt skaidrojama ar Vējoņa līdzšinējo iesaisti valdības veidošanas sarunu procesā.

"Tas ir normāls process tādā dīvainā situācijā, kad Valsts prezidents ir uztaisījis sacensības, publiski nesakot, kurā brīdī viņš izvēlēsies premjera amata oficiālo kandidātu, līdz ar to arī partijas manevrē un mēģina saprast, kā vislabāk rīkoties," sacīja Kažoka.

Pēc viņas domām, šī deklarācijas projekta nozīmīgums ir atkarīgs no tā, "par cik daudziem dokumentā iekļautajiem punktiem partija būs gatava stāvēt un krist".

Savukārt Rajevskis pauda, ka KPV LV sagatavoto deklarācijas projektu var vērtēt kā izvērstu programmiska rakstura dokumentu.

"Tas ir jāvērtē nopietni. Pašlaik ir situācija, kad 4000 zīmju programmai pirms vēlēšanām jābūt obligāti, un mums nav paredzēti nekādi obligāti izvērsti dokumenti. Šo var vērtēt kā programmisku dokumentu, kas precizēts un paplašināts pēc vēlēšanām. Taču par deklarāciju tā kļūs vien tad, ja zem tās parakstīsies vairāku partiju pārstāvji," skaidroja Rajevskis.

Taujāts, vai KPV LV izstrādātais dokuments jebkādā veidā atvieglos partiju savstarpējās sarunas, politologs norādīja, ka tāda iespēja pastāv, taču viņš personīgi netic, ka partijām būtu domstarpības par programmiskiem jautājumiem.

Pēc Rajevska domām, Valsts prezidentam šāds KPV LV solis nepalīdzēs veikt izvēli par oficiālo nākamā premjera kandidātu.

Kā ziņots, partija KPV LV sagatavojusi topošās valdības deklarācijas projektu gadījumam, ja iespēja vadīt valdību kristu par labu politiskā spēka Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam.

Nodokļu iekasējamības uzlabošanas nolūkos partija paredzējusi analizēt iespējas ieviest diferencētās nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos, savukārt izglītības jomā partija iecerējusi būtiski pilnveidot pirmskolas izglītības programmas, kā arī pārņemt skolu tīklu no pašvaldībām valsts pārziņā, lai "reāli" ieviestu vienotus izglītības standartus.

Izglītības kvalitātes celšanai tikšot pagarināts mācību gads, kā arī tiks panākts, lai skolas sekmē mūsdienu pasaulei nepieciešamo prasmju apguvi, teikts dokumenta Par taisnīgu un augošu Latviju! projektā.

Gobzema deklarācijā tiek norādīts uz nepieciešamību samazināt augstskolu skaitu, kā arī no 2021. gada ieviest principu, ka vienā studiju jomā valsts budžeta vietas tiek finansētas tikai vienā augstskolā. Skolu programmās iecerēts nodrošināt atbilstošas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību.

Veselības aprūpē plānots veikt "izlēmīgus soļus farmācijas tirgus liberalizācijai", zāļu cenu izvērtēšanai piesaistot neatkarīgus ārvalstu ekspertus, lai identificētu un izmeklētu iespējamās novirzes no optimālo cenu veidošanas principiem. Paredzēts arī atcelt teritoriālos ierobežojumus aptieku izveidei un atļaut bezrecepšu zāļu tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās, lai palielinātu konkurenci.

Līdzīgi kā skolu tīklu, arī slimnīcas paredzēts no pašvaldībām pārņemt valsts pārziņā. Plānots panākt, ka e-veselības sistēma kļūtu par ērtu un drošu platformu pacienta medicīnas vēstures datu glabāšanai.

Sākot ar 2019. gada 1. jūliju tiek solīts pilnībā pārtraukt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes mehānismu. Tāpat paredzēts izveidot Top 20 eksportētāju padomi Ministru prezidenta pārziņā. Plānots arī izveidot īpašu institūciju, kas nodrošinās politiski neatkarīgu, profesionālu pārstāvību uzņēmumu padomēs. Iecerēta Latvijas Dzelzceļa restrukturizācija, atdalot infrastruktūras komponenti no kravu un pasažieru pārvadājumiem.

Valdības deklarācijas projektā partija arī apņēmusies no 2021. gada atbrīvot vienīgo mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa. KPV LV arī plāno sekmēt elektrības ražošanu no atjaunojamajiem avotiem, veikt visaptverošu autoceļu atjaunošanu Latvijā, kā arī apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai līdzekļus pārdalītu citām mobilitāti veicinošām programmām.

Politiskais spēks arī plāno nodrošināt valsts dotācijas jaunu pašvaldības bērnudārzu būvniecībā. Kultūras jomā plānots īstenot tādu nacionālās koncertzāles projektu, kas neradītu šaubas par tā īstenošanas korektumu. Valsts pārvaldes jomā paredzēts izvērtēt iespējas apvienot radniecīgu ministriju funkcijas.

"Atbrīvosimies no jebkādu ārpus valdības struktūru iespējām bloķēt lēmumus, sociālo partneru un dažādu padomju loma būs tikai konsultatīva," teikts dokumenta projektā. Ministru kabineta sēdes būšot slēgtas, lai paaugstinātu diskusiju kvalitāti.

Paredzēts analizēt iespējas ieviest diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos. Lai samazinātu partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem, sākot ar 2020. gadu plānots palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām trīs reizes. Tāpat iecerēts nodrošināt automātisku pielaidi valsts noslēpumam Saeimas deputātiem un ministriem.

Gobzema deklarācijā uz deviņām lapām arī ietverti citi piedāvājumi vides, infrastruktūras, zinātnes, kultūras, sporta, bērnu un ģimenes politikas, nodarbinātības, sociālās aizsardzības, mājokļu un dzīves kvalitātes, iekļaujošas sabiedrības, valsts pārvaldes, pašvaldību, fiskālās politikas, tieslietu, valsts aizsardzības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanas, iekšējās drošības un enerģētikas jomā.

Deklarācijas preambulā norādīts, ka valdībai ir jākoncentrē visi iespējamie resursi, lai veidotu labi pārvaldītu, modernu un taisnīgu valsti, kur ikviens cilvēks var justies piederīgs un dzīvot sociālā komfortā.