Par darba drošību atbildīgā darbiniece valda asaras un noliedz sev izvirzītās apsūdzības Zolitūdes traģēdijas lietā (4)

Viņa skaidroja, ka šajā veikalu tīklā strādāja no 2010. gada. Viņa esot aktīvi strādājusi pie tā, lai pilnveidotu veikala darba drošības sistēmas, piemēram, iztulkojot darba drošības instrukcijas arī krievu valodā, lai nodrošinātu to, ka visi darbinieki pēc iespējas labāk saprot instruktāžas.

Šuvajeva liecināja, ka viņas darba kontroli nodrošināja gan Valsts darba inspekcija (VDI), gan Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests (VUGD), jo abas valsts iestādes regulāri veica pārbaudes uzņēmumā, tādējādi kontrolējot viņas paveikto darba drošības jomā.

Kā piemēru viņa minēja situāciju, kad kādā Maxima veikalā 2012. gadā bija noticis negadījums, kurā bija savainojies veikala apmeklētājs. VDI veica visu dokumentu, tostarp drošības instrukciju, pārbaudes un iepazinās ar tiem.

Šīs pārbaudes rezultātā tika atklāts neliels trūkums, kas tika novērsts. Šuvajeva uzsvēra, ka citus trūkumus VDI neatklāja.

Tāpat viņa norādīja, ka līdzīgā veidā tika pārbaudīti visi dokumenti, kas saistīti ar ugunsdrošības prasību nodrošināšanu lielveikalu tīklā. VUGD neesot atklājis neatbilstības likuma normām šajās instrukcijās.

Pēdējā pārbaude par ugunsdrošības normu ievērošanu pirms Zolitūdes traģēdijas notika 2013. gada 14. novembrī, kad VUGD veica ugunsdrošības pārbaudi Maxima veikalā Limbažos, un arī šajā pārbaudē neesot konstatētas jebkādas neatbilstības.

Šuvajeva uzsvēra, ka veikalam nevienā brīdī netika uzlikts par pienākumu izstrādāt drošības instruktāžu, kas paredzētu evakuēt veikala darbiniekus un apmeklētājus arī viltus trauksmes gadījumā.

Runājot par savu tiešo pienākumu pildīšanu, Šuvajeva skaidroja, ka viņa regulāri komunicējusi ar visu Maxima veikalu vadītājiem, kā arī vadījusi apmācības, kurās veikalu vadītāji tika apmācīti atbilstoši Maxima Latvija darba aizsardzības sistēmai.

Savās liecībās Šuvajeva arī pauda atzinību sagruvušā lielveikala Priedaines ielā 20 vadītājai Inārai Cimdiņai, norādot, ka laikā, kad viņa vadīja veikalu, par tā darbību netika saņemtas sūdzības ne no vadības, ne no darbiniekiem.

Šuvajeva tiesai uzsvēra, ka viņa nebija informēta par jumta apzaļumošanas darbiem, skaidrojot, ka par to atbildīgs bijis cits uzņēmuma departaments, kurš viņu par to nebija informējis. Tāpat viņa atkārtoti uzsvēra, ka ne no viena veikala darbinieka netika saņemtas jebkāda veida sūdzības par kādiem risku radošiem faktoriem.

"Pat, ja es būtu bijusi informēta, ka notiek apzaļumošanas darbi, man nebūtu pamata paredzēt papildus riskus. Manā ieskatā, nav pamata paredzēt tādu risku kā jumta sagrūšana ēkā, kas nodota ekspluatācijā pirms diviem gadiem. Es nesaprotu, kā valsts apsūdzības uzturētājs var uzskatīt, ka jebkādi darba aizsardzības pasākumi būtu varējuši pasargāt no traģēdijas. [..] Kādā veidā es kā darba aizsardzības speciālists varēju paredzēt jumta nogruvumu, ja to neparedzēja būvdarbu veicēji?" viņa vaicāja.

Šuvajeva liecināja, ka DVI veikalu Priedaines ielā 20 apmeklēja gan 2013. gada februāri, gan jūnijā un rūpīgi to apskatīja, kā arī pārbaudīja darba vides riska izvērtējumu, taču neatklāja nekādus trūkumus. Viņa norādīja, ka gadījumā, ja DVI būtu konstatējis jebkādus darba drošības trūkumus, kas varētu radīt briesmas darbinieku dzīvībai, DVI būtu pienākums acumirklīgi slēgt objektu līdz šo pārkāpumu novēršanai.

Šuvajeva vairākkārtīgi uzsvēra, ka traģēdijas dienā darbinieki rīkojušies atbilstoši instruktāžai, jo "neviens normatīvais akts neparedz ēkas evakuāciju viltus trauksmes gadījumā," viņa uzsvēra tiesai.

Šuvajeva tiesai skaidroja, ka, atbilstoši instruktāžai, darbiniekiem bija jāseko vienkāršai kārtībai - jāapklusina iekšējie trauksmes signāli, jāreģistrē trauksmes iemesli un jāpārslēdz trauksmes sistēmu gaidīšanas režīmā.

Viņa norādīja, ka konkrētajā gadījumā darbinieki rīkojušies tieši tā. No tā, Šuvajevas ieskatā, izriet, ka paliekot savās darba vietās darbinieki rīkojušies atbilstoši instrukcijām.

Viņa uzsvēra, ka ugunsdrošības signalizācija informē par ugunsgrēku vai evakuāciju, bet tā neinformē par ēkas sagrūšanas risku, līdz ar to darbinieku rīcība traģēdijas dienā nav bijusi jebkādā mērā saistīta ar to, vai visi darbinieki saprot drošības zīmes.

Komentējot traģēdijas dienu, Šuvajevai aizlūza balss un viņai vairākas reizes bija nepieciešams uz īsu brīdi pārtraukt liecību sniegšanu, taču viņa norādīja, ka par traģēdiju uzzinājusi ap pulksten 18 un uzreiz devusies uz notikuma vietu, kur pavadījusi visu nakti.

Savu liecību noslēgumā Šuvajeva sacīja, ka notikušais ir liela traģēdija un viņai ir grūti valdīt asaras, runājot par to. Viņa norādīja, ka saprot sabiedrības vēlmi, lai par traģēdiju tiktu notiesāti pēc iespējas vairāk cilvēku, taču viņa tic, ka tiesa lems taisnīgi.

Pēc liecību sniegšanas Šuvajeva atteicās no iespējas atbildēt uz procesa dalībnieku jautājumiem.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 1. novembrī pulksten 10.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī Maxima darbiniece Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.