Stāsta Irma Kalniņa: “Šie svētki lēnām, bet tomēr ir atraduši savu vietu arī Latvijā. Protams, pamatā ģimenēs ar bērniem, jo svētku gaidīšana un norise saistās ar dažādiem rituāliem. Piemēram, māju dekorēšanu, tērpu darināšanu, uzkodu gatavošanu u.tml. Var novērot, ka Helovīns ienāk arī bērnudārzos un skolās, vienlaikus neaizmirstot un atgādinot, ka arī mums pašiem ir savas tradīcijas, kā piemēram, budēļos jeb ķekatās iešana. Runājot par Helovīnu, galvenais nav savākt konfektes, bet sniegt kaut ko simbolisku pretī – tas var būt ābols vai bumbieris. Manā skatījumā Latvijā attieksme pret Helovīnu ir ļoti pozitīva, un šai globālajai tradīcijai pretoties būtu veltīgi.“
220.lv valdes locekle Laila Snidzāne, gatavojoties Helovīna sezonai, norāda uz tendencēm attiecībā uz svētku atribūtu iegādi: “Globālās tradīcijas mūsdienās ienāk ļoti strauji, jo, pateicoties internetam un ātrajai informācijas apmaiņai, mēs neizbēgami papildinām savu kultūru ar citām. Preču pieprasījums pēc Helovīnam raksturīgām precēm liek secināt,, ka šie svētki kļūst arvien populārāki.”
Kā jāgatavojas Helovīnam un kāda ir nozīme “saldumus vai izjokosim” tradīcijai?
Gatavošanās process Visu svēto dienas priekšvakaram nav jāpārprot ar masīvām dekorācijām un miroņu apokalipsei līdzīgas pilsētas radīšanai. Pieredzē dalās I. Kalniņa: “Mums ir daudz ķirbju. Sanākt kopā ģimenes lokā un kopīgi grebt ķirbī priecīgas sejiņas ir vesels ģimenes projekts. Bez ķirbja paspilgtināt atmosfēru var ar visu to, kas ir saistīts ar Ķeltu tradīcijām, kas ir gariņi. Gariņi ir cilvēki, kas ir aizgājuši aizsaulē, tātad tie ir skeleti, raganas, spoki, kas raksturo melno, tumšo pasauli. Tomēr jāuzsver, ka šī atmosfēras radīšana nav jāasociē ar ko negatīvu, jo šo svētku būtība ir prieka radīšana un kopā būšana – gan brīdī, kad jāgrebj ķirbis, gan, kad jārotā mājoklis.”