Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Tiesa liek Rīgas domei atklāt "Riga.lv" reklāmas izdevumus un nodarbinātos

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nils Ušakovs (no kreisās) un Andris Ameriks.
Nils Ušakovs (no kreisās) un Andris Ameriks. Foto: Evija Trifanova/LETA

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams atzinis, ka Rīgas domei ir jāatklāj informācija par tās nodibinājumu "Riga.lv", tostarp par nodibinājuma reklāmas izdevumiem un nodarbinātajām personām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesas spriedums.

No tiesas sprieduma izriet, ka žurnālistikas centrs "Re:Baltica" pērn vērsies Rīgas domē ar lūgumu atklāt informāciju par nodibinājuma "Riga.lv" finanšu izlietojumu, valdes protokoliem, kā arī reklāmas izdevumiem sociālajos tīklos.

Pēc lūguma saņemšanas Rīgas dome nolēmusi šādu informāciju nesniegt, aizbildinoties ar personas datu aizsardzību, kā arī ar komercnoslēpumu, tādēļ "Re:Baltica" vērsusies Administratīvajā tiesā ar lūgumu uzlikt Rīgas domei par pienākumu šo informāciju atklāt.

Savā spriedumā tiesa skaidro, ka no publiski pieejamas informācijas var secināt, ka nodibinājumu "Riga.lv" ir izveidojusi Rīgas dome un tajā ir ieguldīti Rīgas pašvaldības līdzekļi. Līdz ar to tiesas ieskatā "Re:Baltica" ir tiesības uzzināt informāciju par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietošanu un Informācijas atklātības likums pilnībā attiecas uz Rīgas domes pienākumu sniegt informāciju par nodibinājumu "Riga.lv".

Spriedumā arī norādīts, ka demokrātiskas valsts funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība, tādēļ ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi, saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas. Spriedumā skaidrots, ka informācijas pieejamību var ierobežot tikai atsevišķos gadījumos ar likumu un ikviens šāds ierobežojums ir jātulko maksimāli šauri.

Tiesa arī norādījusi, ka informācija, ko Rīgas dome sākotnēji sniedza žurnālistikas centram, bija ļoti nepilnīga, un dome nav pienācīgi pamatojusi atteikumu izsniegt pilnīgu informāciju "un nav pietiekami pamatojusi atteikumu to izsniegt, samērojot indivīdu un visas sabiedrības intereses". "Pilnīga atteikšanās sniegt informāciju par amatpersonām un darbiniekiem veiktajām izmaksām, vispārīgi atsaucoties uz privātuma aizsardzību, taču nesamērojot indivīdu un sabiedrības intereses un neņemot vērā ar likumu noteiktās tiesības publiskot amatpersonu un darbinieku atalgojumu, nav tiesiska," skaidrots spriedumā.

Ar tiesas spriedumu nolemts uzdot Rīgas domei viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt "Re:Baltica" iesniegumā pieprasīto informāciju par nodibinājuma "Riga.lv" ieņēmumiem 2015.gadā un finanšu izlietojumu 2015., 2016. un 2017.gadā jeb informāciju par izmaksām personām un izdevumiem reklāmai plašsaziņas līdzekļos, kā arī izsniegt nodibinājuma "Riga.lv" valdes sēžu protokolu kopijas.

Tiesas lēmumu vēl var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu