Mūžībā aizgājusi māksliniece Ingrīda Ģelze-Ozoliņa

Ģelze-Ozoliņa 1966. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu jeb tagadējo Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu un 1971. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu ar diplomdarbu panno Zemes spēks.

Kopš 1968. gada māksliniece piedalījās pašmāju izstādēs Latvijā un starptautiskās izstādēs Francijā, Vācijā, Čehijā, Zviedrijā un citās valstīs. Māksliniece arī aktīvi piedalījās Ventspils mākslinieku grupas organizētajās izstādēs.

Ģelze-Ozoliņa strādājusi dažādos materiālos un tehnikās, tostarp keramikā, glezniecībā un grafikā un no 1972. gada viņa bija Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

1975. gadā māksliniece sāka dzīvot Ventspilī, kur kopā ar vīru, gleznotāju Ansi Ozoliņu, veicināja vietējās mākslas dzīves procesus, organizēja Mākslas dienu izstādes Ventspilī un Rīgā, realizēja interjera dizaina darbus publiskajās telpās un radīja keramikas panno, kā arī rīkoja personālizstādes.

Māksliniece bija pastāvīgo ekspozīciju līdzautore Piejūras brīvdabas muzejam Ventspilī (1976) un Ventspils Tirdzniecības ostas muzejam (1996), kā arī piedalījās pastāvīgo ekspozīciju izveidē Ventspils muzejā. 1992. gadā Ģelze-Ozoliņa piedalījās Ventspils Mākslas skolas dibināšanā un bija tās direktore līdz 1999. gadam. No 1994. līdz 2006. gadam Ģelze-Ozoliņa bija Ventspils pilsētas galvenā māksliniece. Viņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī, Kuldīgas novada muzejā un citviet.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību Ģelzes-Ozoliņas tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās no mākslinieces paredzēta 2. novembrī pulksten 14 Ventspils Meža kapu kapličā.