Filmā viens no nozīmīgākajiem tēliem ir Salavecis jeb Ziemassvētku vecītis, kurš taksometra vadītāja Andreja dzīvē ienes būtiskas pārmaiņas. Par savu īpašo lomu plašāk stāsta Valters Krauze: “Es piekritu režisora Māra aicinājumam filmēties filmā “Jaungada taksometrs” vairāku iemeslu dēļ - sen nebiju saņēmis tādu intriģējošu piedāvājumu, mani uzrunāja Māra atlasītais aktieru sastāvs, kā arī zināju to, ka viņš nav “burta kalps”, kas skatās, vai tas komats ir tajā vietā, vai tas teikums ir, kā rakstīts scenārijā, jo neesmu jau īsts aktieris. Turklāt man ļoti patīk filmas žanrs - komēdija, jo es uzskatu, ka latviešu kino mākslā tā ir traģēdija, ka ir tik maz komēdiju. Un - kāpēc gan nepamēģināt, jo filmā esmu Ziemassvētku vecītis vai salavecis, kas ir noguris no sava darba, bet kuram tajā pašā laikā patīk savs darbs, taču Vecgada vakarā tas ir saguris vairāk nekā citas reizes. Es atveidoju lomu, kurai esmu nedaudz līdzīgs arī dzīvē, jo svētkos bieži veicu šo pienākumu, kā arī cilvēks, kas uzdod liktenīgus jautājumus citiem, kā to daru filmā. Protams, es ļoti vēlētos spēlēt tādus tēlus kā Romeo vai Dons Kihots, bet tas lai paliek nākotnes plānos, “Jaungada taksometrā” esmu omulīgs salavecis.”
Filma “Jaungada taksometrs” stāsta par notikumiem Vecgada vakarā, kad taksometra aizmugurējā sēdeklī nejauši atstātā Jaungada dāvana liek Andrejam (Laurim Reinikam) atcerēties raibo svinētāju kompāniju, kura tai vakarā viesojusies viņa automobilī. Katrā stāstā Andrejs nospēlēs savu lomu, bet vai pats taksists piedzīvos Jaungada brīnumu?