/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/10/26/11527056t1hb12f.jpg)
Keiptaunas universitātes Dienvidāfrikā zinātnieki sākuši pētījumu, kas nākotnē, iespējams, ļaus radīt dabai draudzīgus būvmateriālus, izmantojot urīnu, vēsta izdevums “Live Science”.
Drīz urīnu pārvērtīs ķieģeļos un cels no tiem mājas (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījuma vadītājs, universitātes vecākais ūdens kvalitātes inženierijas profesors Dilons Rendals (Dyllon Randall) plāno cilvēka urīnu pārvērst dabai draudzīgos “zero-waste” būvmateriālos. Zināms, ka 90% urīna sastāvā ir ūdens, bet atlikums satur tādas vielas kā fosfors, slāpeklis un kālijs. Atliek tikai būt pietiekami drosmīgam, lai šo vērtīgo šķidrumu iegūtu, ko arī izdarīja Keiptaunas pētnieki, proti, viņi vīriešu tualetēs izvietoja pārvietojamos pisuārus, lai zeltainais šķidrums neaizplūstu kanalizācijā.
Izmantojot savākto urīnu, Rendals ar saviem studentiem nodemonstrēja inovatīvu veidu, kā urīnu pārvērst, piemēram, mēslojumā un pat izturīgos, kaļķakmenim līdzīgos “bio-blokos”, kurus var veidot vajadzīgajā formā un izmantot kā būvmateriālus.
Šķidrais zelts
Urīnu pārvērst ķieģeļos ir iespējams trīs fāžu procesā. Vispirms urīns ir jāsavāc īpašos pisuāros, kas pievienoti konteineriem, kuros savukārt atrodas kalcija hidroksīda pulveris jeb kaļķis. Laika gaitā šis urīna un kaļķa sajaukums dabiski pārvērtīsies par kalcija fosfātu – izplatītu mēslojumu. Šajā procesā iet bojā visi bīstamie patogēni un baktērijas, kas atrodas urīnā.
Kad no urīna tiek atdalīts šis mēslojums, pāri paliek šķidrums, ko sajauc ar smiltīm un baktērijām. Urīna un baktēriju starpā rodas reakcija, kuras rezultātā rodas kalcija karbonāts, kas efektīvi sacementē smiltis. Mikstūru arī var ievietot vēlamās formas veidnē un pēc divām līdz sešām dienām iegūt cietu būvmateriālu. Jo ilgāk šī mikstūra tiek noturēta, jo cietāks būs ķieģelis.
“Bio-ķieģeļi” ir pelēkā krāsā un cieti kā kaļķakmens bluķi.
Šis process ir pilnīgi inovatīvs, vienkāršs, tomēr ārkārtīgi smakojošs. Lai izgatavotu vienu ķieģeli, nepieciešami 25 līdz 30 litri urīna – daudzums, ko viens cilvēks saražo aptuveni 100 gājienos uz labierīcībām. Smaka, kas rodas procesa rezultātā, ir līdzīga smakai, kas rodas, dzīvniekam piegānot istabas kaktu. Tiesa, pēc 48 stundām smaka pazūd.
Protams, process vēl ir attīstības sākumā, tomēr pētnieki tic, ka nākotnē šādi ķieģeļi varētu kalpot kā laba būvmateriālu alternatīva.