Eksperts: Lai apkarotu prostitūciju, tā jāaizliedz visā ES (10)

Viņš skaidroja, ka, piemēram, Zviedrija un Vācija ir Eiropas Savienības (ES) valstis, tomēr prostitūcijas ziņā abas valstis izvēlējušās ļoti atšķirīgus ceļus. Zviedrija 1999. gadā izvēlējās nepieļaut prostitūciju savā sabiedrībā, savukārt Vācija rīkojās pretēji.

"Vācija, apgalvojot, ka prostitūta ir senākā profesija pasaulē un no tās neesot iespējams tikt vaļā, izvēlējās veidot regulējumu, kurā prostitūcijā iesaistītie reģistrējas un tiek nodrošināti ar pensiju. Zviedrija deva spēcīgu signālu, ka nav pareizi izmantot kāda cita cilvēka neaizsargātību, bet Vācijas valdība pateica, ka cilvēku pirkšana ir normāla," pauda Sunesons.

Pēc viņa teiktā, ja ES valstis vēlas būt sekmīgas cīņā ar cilvēku tirdzniecību, ir jāsamazina pieprasījums pēc sievietēm un meitenēm, bet pieprasījuma samazināšana iespējama nepieļaujot prostitūciju.

Sunesons uzskata, ka visi loģiskie argumenti atbalsta prostitūcijas aizliegumu valstīs un sabiedrībā kopumā.

"Prostitūcija sabiedrībai un prostitūcijā iesaistītajiem nodara ļoti lielu ļaunumu. Es uzskatu, ka pieeja, kurā soda pircēju, samazinot pieprasījumu, tā vietā, lai sodītu upuri, ir labāka pieeja no cilvēktiesību viedokļa nekā abu pušu sodīšana," pauda eksperts.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kopējās tendences ES rāda, ka valstis saprot, ka kaut kas ar prostitūciju ir jādara. "Bēgļu krīzes dēļ ielas ir pārpildītas ar sievietēm un meitenēm. Nesen biju Grieķijā, un valsts policija mani informēja, ka Grieķijā ir tik daudz sieviešu un meiteņu, kuras cenšas pārdot savus ķermeņus, ka par seksu ar vīrieti viņām maksā trīs eiro. Trīs eiro katrai - tāda ir situācija," savu sašutumu pauda Sunesons.

Viņš gan kopumā ir optimistisks un tic, ka Eiropa un tās valstu likumi mainīsies, bet cīņa būšot grūta, jo šajā "biznesā" ir tik daudz naudas, ka jāsaskaras ar spēcīgu lobiju, kas aicina prostitūciju veidot par profesiju. Turklāt lobētāji bieži vien esot labi runātāji, gudri un jauni.

Uz jautājumu, vai ES dara pietiekoši, lai risinātu šo problēmu, Sunesons sacīja, ka ES notiek daudz, lai cīnītos ar cilvēku tirdzniecību. Vienlaikus seksuālā ekspluatācija ES ir ļoti jūtīgs jautājums, jo viedoklis par prostitūciju ES dalībvalstīs ir atšķirīgs, kaut arī neesot valsts, kura domā, ka cilvēka ekspluatēšana bez viņa piekrišanas ir atbalstāma.

Katrā Eiropas valstī ir normatīvie akti, kas kriminalizē cilvēku tirdzniecību. "Diemžēl ir ļoti grūti noskaidrot, vai cilvēks ir piespiests. Ja seksa pircējs pieies pie sievietes un teiks, ka vēlas nopirkt seksu, bet grib zināt, vai sievieti kāds spiež to darīt, viņa neteiks taisnību, jo baidās. Visbiežāk aiz sievietes stāv suteners, kurš viņu kontrolē, un tāpēc viņa neteiks taisnību. Vienlaikus kopumā no ES ir daudz centienu, lai cīnītos ar cilvēku tirdzniecību, bet es vienmēr uzsveru - kamēr ir valstis, kuras atļauj prostitūciju, cilvēku tirgoņiem vienmēr būs "tirgus"," sacīja Sunesons.

Latvijā prostitūcija ir legāla, taču ar ierobežojumiem, kuri atrunāti Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos. Ierobežojumi noteikumos gan galvenokārt vērsti uz pakalpojumu sniedzējiem, nevis saņēmējiem. Latvijā personai atļauts sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai sev piederošā vai īrētā dzīvojamā telpā. Šos pakalpojumus aizliegts sniegt, ja telpa atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja tajā uzturas nepilngadīgais vai ja pret seksuālo pakalpojumu sniegšanu iebilst citas dzīvoklī mītošas personas. Seksuālos pakalpojumus aizliegts arī piedāvāt un reklamēt internetā un presē. Par sutenerismu un līdzīgām nodarbēm atbildība paredzēta Krimināllikumā.