Insulta pacients 11 gadus gaida uz pakalpojumu; izrādās - viņš svītrots no rindas (5)

Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz iemācīties sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, lai cilvēks varētu atgriezties darba dzīvē un iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs. 82 gadus vecais Gunārs dzīvo viens, tādēļ rehabilitācija būtu īpaši nepieciešama.

"Man ir diezgan švaki, man bija insults. Kreisā roka un kreisā puse man ir tāda ne visai darbīga. Man bija infarkts, un mani no Jelgavas ar "ātro palīdzību" aizrāva uz Stradiņiem," stāsta Gunārs.

"Es iestājos rindā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai 20.08.2007. Un es esmu uzņemts rindā ar kārtas numuru 11 751. Un līdz šim es šo pakalpojumu neesmu saņēmis," atklāj vīrietis.

Par rindām uz rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu atbildīga ir Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA).

"Mums ir ļoti žēl par notikušo ar šo kungu, kuram netika paziņots par likuma grozījumiem, kas stājās spēkā jau 2009. gadā," sarunā ar televīzijas raidījumu teic SIVA pārstāve Jana Briede.

"Kamēr viņš gaidīja sociālās rehabilitācijas pakalpojumu rindā, tika grozīts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kā rezultātā tika noteikts, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems darbspējīgas personas ar funkcionālajiem traucējumiem. Līdz ar to diemžēl viņš tika svītrots no šīs rindas," skaidro SIVA pārstāve.

Pēc izmaiņām likumā 5 000 pensijas vecuma cilvēku tika svītroti no rindas. Taču Gunārs deviņu gadu laikā par to nav saņēmis nevienu paziņojumu.

"Es zvanu, bet tas numurs klusē kā mežabrālis, ūdeni mutē ieņēmis. Es esmu bijis uz sociālo nodaļu aizgājis, paprasījis, kas, kur, kā. Ministrijai ir jāsūta mani uz sociālo nodaļu, un tā arī brīdina mani, bet viņiem nekā nav," stāsta Gunārs.

Visticamāk, telefonu neviens neceļ, jo likvidēta ir ne vien Gunāra vieta rindā, bet arī pats Sociālo pakalpojumu departaments. Tomēr kādam taču par izmaiņām Gunārs bija jābrīdina.

"11 gadus senus notikumus ir grūti komentēt, bet situācija ir tāda, ka tik tiešām likumdošana mainījās. Toreiz cilvēkiem, kurus likuma grozījums skāra, tika sūtītas attiecīgas informatīvās vēstules. Ja kungs šādu vēstuli netika saņēmis, es varu tikai atbildīgo iestāžu vārdā atvainoties par radušos situāciju," saka Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš.

Bet ko tad Gunāram šobrīd darīt – vai cilvēkiem pensijas vecumā rehabilitācija pēc smagas slimības nepienākas?

"Viņam būtu jārunā ar savu ģimenes ārstu acīmredzot. Droši vien ārsts tad izvērtētu viņa veselības stāvokli un pieņemtu lēmumu. Varbūt cilvēkam ir iespējas saņemt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, kas pēc būtības ir stipri līdzīgs," raidījumam 4. studija pastāsta ministrijas pārstāvis.