Bijušais Katalonijas prezidents plāno veidot trimdas valdību

Ir pagājis gads, taču Katalonija joprojām nav brīva. Šādu viedokli šodien komentārā izdevumam Newsweek pauduši bijušais un esošais katalāņu prezidents Karless Pučdemons un Kvims Torra.

Pēc viņu vārdiem, joprojām neatbildēti ir vairāki nozīmīgi jautājumi. Piemēram, vai Eiropas Savienības valstī referendumu var uzskatīt par dumpi vai sacelšanos? Vai politiķus drīkst turēt ieslodzījumā vai trimdā tikai tāpēc, ka viņi ir rīkojuši demokrātisku pasākumu? Un kāpēc Spānijas tiesās nav izmeklēta pārlieku lielā vardarbība no policijas puses?

Karless Pučdemons un Kvims Torra norāda, ka, par spīti politiskās vadības maiņai, joprojām trūkst konkrētu piedāvājumu krīzes risināšanai no Spānijas oficiālās valdības puses.

Arī no valdošajām partijām nākošais politiskais un mediju spiediens par jebkādu piedāvājumu Katalonijai esot milzīgs, turklāt arī no Eiropas Savienības puses reakcija līdz šim ir bijusi ļoti piezemēta. Abi prezidenti uzskata, ka tikai Katalāņu tiesību uz pašnoteikšanos atzīšana spēs novest pie politiska risinājuma, kurā, noteikti, būs nepieciešama arī starptautiska palīdzība.

Lai virzītos uz šo mērķi, neatkarības pasludināšanas pirmajā gadadienā bijušais Katalonijas prezidents Karless Pučdemons gatavojas paziņot par jaunas partijas – "Nacionālais aicinājums par Republiku" – izveidi. Jaunās partijas reklāmas klipos norādīts, ka partija nerunā par sapni, bet gan par realitāti un par Katalonijas Republiku - vēsta Latvijas Radio.

Tāpat sagaidāms, ka trīs dienas vēlāk, 30. oktobrī, Pučdemons iepazīstinās arī ar jaunizveidoto "Republikas Padomi", kas faktiski būs trimdas valdība. Tā rīkos regulāras tikšanās un koordinēs savas darbības ar Katalonijas valdību.

Kā norāda virkne politikas analītiķu, situācija Katalonijā faktiski gan ir nonākusi strupceļā. Par spīti jaunā Spānijas premjerministra Pedro Sančesa vēlmei uzlabot attiecības ar Kataloniju, jo no tā ir atkarīga arī viņa paša valdības stabilitāte, nav cerību, ka tiks dota atļauja referendumam par Katalonijas pašnoteikšanos. Un izskaidrojums ir viens – Spānijas konstitūcijā ir noteikta valsts nedalāmība, un šādu pozīciju aktīvi aizstāv arī oficiālā Madride un karalis.

Iespējams, ka šīs bezizejas situācijas dēļ arī Katalonijas neatkarības kustībā ir sākusies šķelšanās, daļai pieprasot turpināt cīņu par neatkarību, otrai daļai šauboties par tik radikālas pieejas nepieciešamību - stāsta Latvijas Radio.

Papildus tam, sestdien gaidāmās svinības aizēnojis arī Spānijas augstākās tiesas jaunākais rīkojums. Tiesa paziņojusi, ka 18 bijušajiem Katalonijas līderiem būs jāstājas tiesas priekša saistībā ar viņu lomu reģiona neatkarības pasludināšanā. Deviņi apcietinātie katalāņu separātistu līderi, arī bijušais Katalonijas vicepremjers Urials Džunkerass, divu aktīvistu organizāciju līderi - Katalāņu Nacionālās sapulces un "Omnium Cultural" vadītāji Džordi Sančess un Džordi Kuišars, tiks tiesāti par dumpi, par ko draud līdz 25 gadiem cietumā. Daži gaidāmās prāvas dalībnieki apsūdzēti arī krāpšanā un par nepakļaušanos varsiestādēm.

Šeit gan jāpiebilst, ka šajā apsūdzēto grupā nav trimdā Beļģijā dzīvojošais Karless Pudždemons, jo Spānija neparedz iespēju viņu tiesāt aizmuguriski.

Pagājušā gada 1. oktobrī, par spīti Spānijas oficiālo varasiestāžu aizliegumam, Katalonijā tika sarīkots referendums, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību. Nepilnu mēnesi vēlāk, 27. oktobrī, Katalonijas reģionālais parlaments nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Šis lēmums noveda pie tā, ka tika atjaunota Madrides tiešā pārvalde Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas. Tajās vairākumu gan atkal izdevās atgūt neatkarības atbalstītājiem - informē Latvijas Radio.