Vai Helovīns kļūs par latviešu nacionālajiem svētkiem? (2)

Katru gadu bērnudārznieki un skolēni gatavojas Helovīnam - latviešiem tik netradicionālajiem svētkiem. Bērniem tā ir lieliska izklaide, viņi dodas pie kaimiņiem ar tekstu: “Saldumus vai izjokosim!” Māžošanās ar baisajiem tērpiem, miroņiem un spokiem tomēr latviešiem nav raksturīga, kaut gan skolas un bērnudārzi atbalsta šos neparastos svētkus, kas bērniem sagādā prieku. Bērni tos gaida katru gadu. Tomēr mēs aizmirstam, ka Latvijā šajā periodā ir veļu laiks, kas turpinās no Miķeļiem līdz Mārtiņiem un ko vajadzētu turēt godā un cieņā. Mirušo dvēseļu mielošana. Tas nepavisam neiet kopā ar skaļo ākstīšanos, kas raksturīga Helovīnam. Latvijā šajā laikā piemin mirušos. Helovīnu, protams, drīkst svinēt, īpaši, ja bērniem tas patīk, bet vai skolas un bērnudārzi ir izskaidrojuši, kas ir Helovīns, neaizmirstot par mūsu pašu - latviešu - svētkiem un veļu laiku?

Vecākiem, kas izprot veļu laiku un mirušo godināšanu, ir diezgan grūti izskaidrot bērniem, kas iet bērnudārzā vai ir tikko sākuši skolas gaitas, ka Helovīna tradīcijas latviešiem nav raksturīgas un ir pilnīgi no citas operas. Un vai ķirbja grebšanai ir jākļūst par obligātu uzdevumu skolās?

Ko par to domā eksperti?

Etiķetes eksperte: pretoties Helovīnam ir veltīgi

Tuvojoties Helovīnam jeb Visu svēto dienas priekšvakaram, no jauna aktualizējas jautājums, vai Latvijā šie svētki būtu jāsvin. Katru gadu pieaug dažādu ar Helovīnu saistītu aksesuāru pārdošanas apjomi, kas liecina, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas atzīmēt šos svētkus. Ko patiesībā šī tradīcija nozīmē, skaidro etiķetes eksperte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa, kas Latvijā dzīvo gandrīz 20 gadus, ir dzimusi Ņujorkā, tāpēc viņai Helovīns nav svešs. Kā atzīst eksperte, ASV Helovīna tradīcija bija un būs ļoti svarīga un ikviens šo notikumu izbauda.

No kurienes cēlusies Helovīna atzīmēšana?

Helovīna svinēšana ir aizgūta no senajām ķeltu tradīcijām un ir ļoti izplatīta ASV. Ķeltu laikā tā bijusi pagānu tradīcija, tomēr, kā stāsta etiķetes eksperte, ap sešdesmitajiem gadiem tas mainījās. Turpina I. Kalniņa: “Tajā laikā tika izlemts, ka šī tradīcija ir jāpiekopj nedaudz citādāk - ne tikai kā saldumu vākšana, bet arī lai radītu labumu sabiedrībai. Lai palīdzētu trūcīgajām valstīm, iesaistījās Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds jeb UNICEF, kas rosināja izmantot speciāli izveidotu kārbiņu. Tajā, dodoties Helovīna gājienā, aicināja ziedot centus, kas pēc tam tika nodoti labdarībai. Šāda rīcība pozitīvi atainoja Helovīna būtību.”

Kādas tradīcijas aizgūtas un pārnestas uz Latviju?

Helovīns Latvijā lielākoties ir populārs bērnu vidū. Tāpat tas ir iecienīts formāts dažādām tematiskajām ballītēm, taču bieži vien tajās tiek pārprasta vai ne vienmēr līdz galam ir izpratne par šo svētku nozīmi. Helovīns ir kas vairāk par saldumu diedelēšanu. Visu Svēto dienas priekšvakars ir arī laiks, lai būtu kopā ar ģimeni un draugiem.

Stāsta Irma Kalniņa: “Šie svētki lēnām, bet tomēr ir atraduši savu vietu arī Latvijā. Protams, pamatā ģimenēs ar bērniem, jo svētku gaidīšana un norise saistās ar dažādiem rituāliem. Piemēram, māju dekorēšanu, tērpu darināšanu, uzkodu gatavošanu u.tml. Var novērot, ka Helovīns ienāk arī bērnudārzos un skolās, vienlaikus neaizmirstot un atgādinot, ka arī mums pašiem ir savas tradīcijas, kā, piemēram, budēļos jeb ķekatās iešana. Runājot par Helovīnu, galvenais nav savākt konfektes, bet sniegt kaut ko simbolisku pretī – tas var būt ābols vai bumbieris. Manā skatījumā Latvijā attieksme pret Helovīnu ir ļoti pozitīva, un šai globālajai tradīcijai pretoties būtu veltīgi.“

220.lv valdes locekle Laila Snidzāne, gatavojoties Helovīna sezonai, norāda uz tendencēm attiecībā uz svētku atribūtu iegādi: “Globālās tradīcijas mūsdienās ienāk ļoti strauji, jo, pateicoties internetam un ātrajai informācijas apmaiņai, mēs neizbēgami papildinām savu kultūru ar citām. Pieprasījums pēc Helovīnam raksturīgām precēm liek secināt, ka šie svētki kļūst arvien populārāki.”