Sprūdam piederošo zemju atpirkšanas jautājums var būtiski ietekmēt Skanstes teritorijas attīstīšanu

Pēc viņas teiktā, departaments ir saņēmis Organizētās noziedzības un citu nozaru prokuratūras vēstuli, kurā norādīts, ka konkrēto zemju atpirkšanas jautājums risināms saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto.

Proti, Kriminālprocesa likums paredz, ka arestēto mantu var atsavināt sabiedrības labā, noslēdzot līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu vai pieņemot likumu par konkrētā īpašuma atsavināšanu.

Pēc līguma noslēgšana vai atbilstošā likuma spēkā stāšanās, bet pirms atlīdzības izmaksas, par noslēgto līgumu vai pieņemto likumu jāpaziņo kriminālprocesa virzītājam jeb prokuroram, lūdzot atcelt piemēroto arestu.

Atlīdzība par veikto darījumi ir jāieskaita prokurora norādītajā kontā. Pēc tam prokurors pieņem lēmumu par aresta atcelšanu nekustamajam īpašumam, kas atsavināms sabiedrības labā, kā arī lēmumu par aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem, kas pienākas personai, kuras manta tika atsavināta sabiedrības vajadzībām.

"Atbilstoši šim prokurora skaidrojumam un norādītajiem Kriminālprocesa regulējumiem, departaments gatavo domes lēmuma projektu izskatīšanai kādā no tuvākajām Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdēm," norādīja Gailīte.

Pēc izskatīšanas domē lēmumprojekts tiks iesniegts prokuratūrai. To, vai prokurors lems par labu darījuma veikšanai, Gailīte prognozēt gan nevarēja.

Kā ziņots, prokuratūra uzlikusi arestu bijušajam maksātnespējas administratoram Sprūdam un viņa ģimenes locekļiem piederošā uzņēmuma AS Projekts B10 mantai, tādējādi pagaidām liedzot Rīgas domei iegādāties vairākus Skanstes teritorijas atjaunošanai nepieciešamos zemesgabalus.

Četru zemesgabalu iegāde nepieciešama projekta Skanstes teritorijas revitalizācija 1. kārta īstenošanai. Šajās teritorijās plānots izbūvēt Lapeņu, J. Dikmaņa, J. Daliņa un J. Krūmiņa ielas, kā arī ierīkot lietus kanalizācijas sistēmas un labiekārtotu teritoriju.

Projekts jāīsteno līdz 2022. gada beigām, un plānots, ka būvdarbi tur varētu sākties jau 2019. gada sākumā. Zemesgabalu kopējā vērtība ir 977 635 eiro. Trīs zemesgabalu īpašnieki ir Projekts B10 akcionāri un viņiem piederošo īpašumu vērtība noteikta 443 905 eiro apmērā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Jana Grīnhofa skaidroja, ja zemesgabalus pašvaldības īpašumā tomēr iegūt neizdosies, projekta ieviešana tiks apdraudēta.

"Tādā gadījumā būs jāpārskata projekts - varbūt kādu posmu iespējams izņemt ārā. Ja nē, tad bez zemes mēs to īstenot nevarēsim, jo brīdī, kad objekti tiks nodoti ekspluatācijā, tiem jābūt uz pašvaldībai piederošas zemes. Pretējā gadījumā naudu no Eiropas fondiem mēs neiegūsim," skaidroja Grīnhofa.

Projektu realizēt un nodot ekspluatācijā plānots līdz 2022. gada beigām.