Izsolīs biedējošo gleznu, ko radījis mākslīgais intelekts

Portrets, kas radīts vecmeistaru mākslas stilā, līdzinās Eiropas labāko mākslinieku veikumiem pirms vairākiem gadsimtiem. Tiesa, glezna šķiet nepabeigta, jo portrets uzgleznots tikai audekla centrā, malām paliekot tukšām.

Gleznā attēlots kāds vīrs, kura seja gan nav labi saskatāma. Vīrs ir tērpies līdzīgi ļaudīm, kurus savos darbos attēlojuši holandiešu mākslinieks Rembrants 17. gadsimtā.

Protams, dators pats neizdomāja paņemt otas un sākt gleznot – mākslīgo intelektu programmēja cilvēks, t.i., Parīzes mākslinieku kolektīvs “Obvious”. Viņu veikums nosaukts par Edmonda de Belamī protretu (Portrait of Edmond De Belamy) un ir daļa no gleznu sērijas, kurā attēlota fiktīvā Belamī ģimene. Portretu plānots pārdot par sešiem līdz desmit tūkstošiem dolāru.

Pirms mākslīgais intelekts ķērās pie gleznošanas, tam tika “iebaroti” 15 tūkstoši 14. un 20. gadsimtā radītu mākslas darbu attēli, lai ierīce iemācītos atpazīt mākslas vizuālos elementus. Algoritmam, kas rezultātā radīja portretu, bija divas daļas – ģenerators un diskriminators -, kas darbojās viena pret otru.

“Ģenerators rada jaunu portretu, bet diskriminators vēlāk cenšas pamanīt atšķirības starp cilvēka un ģeneratora veidotajiem attēliem. Mērķis ir piemānīt diskriminatoru, liekot tam domāt, ka ģeneratora radītais portrets ir cilvēka radīts,” komentēja mākslinieks Igo Kaseless-Duprjē (Hugo Caselles-Dupré).

Mākslas darba apakšā matemātiskas formulas veidolā ir parakstījies arī pats mākslinieks.