Juris Štāls: nākotnes sasniegumi balstās uz jaunatnes hokeja attīstību

Juris Štāls ir bijis profesionāls hokejists, kurš pārstāvējis valsts karoga krāsas Latvijas izlases sastāvā, taču tagad hokeja spēlēšanu atstājis hobija līmenī, pievēršoties jaunatnes hokeja attīstības veidošanai.

Liela vēlme palikt hokejā

Beidzot profesionāla hokejista karjeru, apzinājos, ka hokejs ir joma, ko pārzinu vislabāk, man nebija jāizdomā jauns velosipēds. Hokejs ir vide, kurā jūtos kompetents pieņemt lēmumus. Krāju pieredzi un zināšanas, lai nākotnē spētu kļūt par vēl labāku vadītāju. Esmu hokeja skolas „Kurbads” vadītājs, kā arī palīdzu trenēt jaunos hokejistus. Esmu pateicīgs par sniegto iespēju, man ļoti patīk darbs ar bērniem, kā arī darbošanās nozarē, kas ir saistīta ar hokeju un komunikāciju hokeja vadības līmenī – jūtu, ka man tas padodas. Ir jāprot rīkoties ātri, bet tajā pašā laikā lēmumam jābūt pārdomātam.

Jaunajiem hokejistiem svarīgi iemācīt mīlēt hokeju

Pirmais, ko sporta skolā vienmēr izceļam – jaunajiem hokejistiem jāiemāca mīlēt hokeju, jārada interese un prieks trenēties un spēlēt, veidot sevi kā hokejistu ceļā uz augstiem panākumiem, ne tikai hokejā, bet arī dzīvē! Jebkuru hokejistu audzinām kā labu cilvēku un personību, ieliekot viņos svarīgās vērtības – prasmi komunicēt ar citiem, cienot un respektējot līdzcilvēkus. Labi zināms, ka ne visi, kas trenējas hokejā, paliek hokejā, tāpēc mums ir patīkami, ja laikā, ko bērns pavadījis pie mums, viņš ieguvis ne tikai hokeja gudrības, bet arī zināšanas, kas noderēs tālākajās dzīves gaitās. Protams, ka svarīgs arī sportiskais rezultāts un nosprausti mērķi. Mēs vēlamies, lai bērni uz treniņiem nāk ar prieku, lai tā nav tikai vecāku iniciatīva, bet gan viņu mīlestība par hokeju, prieks, kuru viņi gūst spēlējot un pilnveidojot sevi. Brīdī, kad viņi to tiešām vēlas, arī fiziskās sagatavotības un hokeja treniņi ir citā kvalitātē.

Labi apstākļi, patīkama vide un gudri treneri

Gribu uzsvērt to, ka jārada atbilstoši apstākļi un vide, kurā patīkami uzturēties. Savā ziņā tas veido priekšstatu par šo sporta veidu jaunajos hokejistos. Hokeja skola „Kurbads” pozicionē sevi kā sporta skolu ar labiem, gudriem un ar entuziasmu apveltītiem treneriem. Mums ir pieejama nesen uzcelta, mūsdienīga hokeja halle ar vieniem no labākajiem treniņu apstākļiem Latvijā, rūpīgi izstrādāta pieeja un programma treniņiem. Esmu tētis un savu bērnu primāri vēlētos vest pie laba trenera, kurš lieliski spētu saprasties ar bērniem, mazāk analizējot to, kāda ir hokeja halles infrastruktūra, taču, ja papildus tam ir sakārtota vide ar mūsdienīgiem treniņu apstākļiem – tas ir liels pluss! Iespējas trenēties ārā, kas ir svarīgi bērnu un jauniešu treniņu procesā, kā arī papildus metienu treniņi un strādāšana pie vispārīgajām fiziskajām aktivitātēm – tā cenšamies radīt visus apstākļus, kas nepieciešami jauna hokejista attīstībai.

Fiziski esam kļuvuši vājāki

Nesen medijos bija publicēta ziņa par to, ka šobrīd ir sarežģīti atrast jaunos policistus, kuri spētu izpildīt normatīvus, kas bija aktuāli divus gadus atpakaļ. Arī hokejā ir līdzīgi, šobrīd grūti prasīt no jaunā hokejista rādītājus, kādi bija laikā, kad spēlēju pats. Ir mainījušies laiki un dažādi apstākļi, kas to ietekmē. Negribētu teikt, ka treneri kļuvuši pielaidīgāki. Bieži nākas sastapties ar lielu līmeņu atšķirību - atnāk bērns, kurš ir labi attīstīts, ar labu koordināciju, bet tajā pašā laikā puse no grupas krasi atpaliek no tāda līmeņa, tad kopīgi cenšamies rast risinājumu, veidojot treniņa plānus un pareizo pieeju. Ne tikai hokejā, bet valstī kopumā nepieciešams domāt par bērnu vispārējo fizisko sagatavotību un aktivitātēm. Ja vērtējam vispārīgi, varam secināt, ka ir palielinājies to bērnu skaits, kuriem ir liekā svara problēmas, fiziski esam kļuvuši vājāki.

Jārunā arī par to, kā mainījusies cilvēku attieksme. Tagad treniņu apmeklējums daudzviet kļuvis par brīvas izvēles pasākumu, agrāk tādas iespējas nebija – ja treniņš ir paredzēts, tad uz to ir jāierodas, nekad neienāca prātā vienkārši neatnākt. Tagad situācija kļuvusi nedaudz citādāka. Protams, ka tas nav radies vienas dienas vai nedēļas griezumā, process ir lēns un daudziem pat nemanāms. Nepieciešams ieguldīt darbu un gribasspēku, lai šo situāciju labotu – labi speciālisti un pārdomāta darbība, ko papildina finansējums, jo ir skaidrs, ka labs treneris par velti nestrādās. Kā jau minēju – problēma nav tikai hokejā, bet valstī kopumā.

Latvijas hokeja līmenis un nākotnes perspektīvas

Nav tik vienkārši nospraust kritērijus, pēc kuriem tiek mērīts hokeja līmenis attiecībā pret citām valstīm. Redzamā daļa, protams, ir izlase, kas piedalās Pasaules čempionātos un pat Olimpiskajās spēlēs. Vēlos uzsvērt, ka mums ļoti paveicies ar tāda speciālista piesaistīšanu, kāds ir Bobs Hārtlijs, Mani ir pārsteiguši rezultāti, kas līdz šim sasniegti viņa vadībā, tas tiešām ir atzīstami! Darbs tiek veikts pareizajā virzienā, taču nepieciešams domāt par visām mazajām niansēm, kā arī par jauniešu hokeja attīstību, jo arī māju mēs sākam celt no pamatiem. Aizvien vairāk jārunā par vispārējo fizisko sagatavotību - sporta jomas cilvēki redz, ka tā ir viena no galvenajām problēmām. Uzsākot strādāt ar Latvijas izlasi, Bobs Hārtlijs minēja tieši to pašu – mūsu lielākā problēma ir vāja fiziskā sagatavotība. Ja sāksim no pašiem pamatiem, tad arī nākotnē tas sniegs vērtīgu pienesumu Latvijas hokejam un sportam kopumā. Svarīgi rīkot un piedalīties dažādos semināros, kas sniedz papildus zināšanas, plašāku redzējumu gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Viss jādara pārdomāti, pamatoti un konstruktīvi.

Divas dažādas, atšķirīgas pieejas

Man bijusi iespēja strādāt kopā ar Kirovu Lipmanu. Manuprāt, lielisks piemērs un izcils vadītājs. Runājot par Kirova Lipmana vadību hokeja federācijā – rezultāts galu galā vienmēr tika sasniegts, kas būtībā jau ir pats galvenais. Gudrs vadītājs, zināja cilvēkus, kuriem vajadzīgajā mirklī deleģēt pienākumus vai lūgt padomu. Salīdzinot to, kā strādāja Kirovs un kā jaunā federācija, varu teikt, ka divas dažādas, atšķirīgas pieejas. Šobrīd grūti vērtēt jaunās federācijas darbu, ir jāiestrādājas, tāpēc dosim laiku. Šobrīd redzu, ka cilvēki vēlas strādāt – tas ir galvenais.

Katram jaunajam hokejistam vajadzīgs savs elks

Katram jaunajam hokejistam vajadzīgs piemērs, kam līdzināties, no kā mācīties, lai būtu papildus motivācija strādāt un kļūt labākam – labākajam. Elkiem ir jābūt! Varu minēt trīs hokejistus, kuri noteikti ir labs piemērs jaunajiem. Zemgus Girgensons – spēcīga rakstura cilvēks, ar lielu gribasspēku un darba spējām apveltīts hokejists. Paraugs, kā ar ieguldītu darbu un mīlestību pret hokeju nokļūt hokeja virsotnē! Elvis Merzļikins – jauns un talantīgs hokeja vārtsargs. Emocionāls un strādāt gribošs, kuram deg acis katrā treniņā. Kaspars Daugaviņš – talantīgs un ļoti pašaizliedzīgs hokejists ar patriotisku attieksmi. Vienmēr gatavs doties palīgā Latvijas izlasei. Latvijas hokejs nesastāv no kāda viena konkrēta indivīda, bet gan no spēcīga komandas gara - hokejs ir komandas sporta veids. Komanda sākas jau no slidu asinātāja, līdz galvenajam trenerim un vadībai, un ja visi cilvēki vienojas vienam kopējam mērķim, tad rezultāts būs!

Izvirzīti mērķi un neatlaidība

Novēlu, lai cilvēki, kas darbojas Latvijas hokeja attīstībā, turētos pie saviem nospraustajiem mērķiem un neatlaidīgi ietu uz tiem. Atcerēsimies, ka nevajag gaidīt kamēr lietas notiks pašas no sevis vai kāds mums to pienesīs uz paplātes, jāstrādā un jādara pašiem – visi kopā mēs to varam paveikt! To pašu novēlu arī Latvijai un Latvijas tautai – būt stipriem un vienotiem, visiem kopā kā vienam veselam!