Juras laikmeta ūdeņu bieds - piraijai līdzīgā gaļēdājzivs

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”, ūdeņos šī šaušalīgā zivs dzīvojusi pirms aptuveni 152 miljoniem gadu, un zinātnieki par to uzzinājuši, pateicoties fosilijai, kas 2016. gadā atrasta Vācijā.

Tajā pašā laikā, kad dzīvoja šī zivs, debesīs vēl lidinājās pterodaktili, bet pa zemi bradāja stegozauri un brontozauri. Savukārt piraija dzīvoja seklā tropiskajā jūrā, kas bija izraibināta ar nelielām salām, kas savukārt bija klātas ar papardēm un palmām. Uz salām dzīvoja dažādi eksotiski dzīvnieki, piemēram, dažādi insekti, ķirzakas, nelieli dinozauri, kā arī nesen atklātais putnu priekštecis “Archaeopteryx”.

“Jūrā bija jūras sūkļu rifi, kā arī nelieli koraļļu rifi. Ūdeņos dzīvoja dažādas bezmugurkaulnieku sugas un vēžveidīgie, kā arī dažādu sugu zivis un jūras reptiļi,” izdevumam “Live Science” komentēja paleontoloģe Martina Kolble-Eberta (Martina Kölbl-Ebert).

Kad pētnieki bija uzmanīgi atbrīvojuši 7,1 centimetru garo fosiliju no akmens skavām, atklājās, ka tai ir gara aste un asi zobi augšžoklī un apakšžoklī.

Zobu sīkāka izpēte atklāja, ka antīkā zivs varēja saplosīt gaļu un pārkost zvīņas līdzīgi mūsdienās zināmajai piraijai. Zinātnieki šo zivi nodēvēja par “piranhamesodon pinnatomus”.

Paleontologi arī atklāja to zivju fosilijas, kuras, iespējams, bija senās plēsoņas ēdienkartē. Šīm fosilijām bija izkosti gabali no miesas un zvīņām.

“Šī ir apbrīnojama paralēle ar mūsdienu piraijām, kuras pārsvarā barojas nevis ar gaļu, bet citu zivju zvīņām. Tas ir ārkārtīgi gudrs gājiens, jo zvīņas ataug, nodrošinot neizsmeļamu barības avotu piraijām,” teica pētījuma autors Deivids Belvuds (David Bellwood).

Šis atklājums lieliski parāda zivju evolūcijas elastību.