Meroni, iespējams, kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās (3)

Meroni darbošanās likumību pārbauda Valsts policija, izmeklējot kriminālprocesu par iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju. "Mums ir uzsākts process par iespējamu līdzekļu piesavināšanos un iespējamu tālāku legalizāciju, ko mēs arī pārbaudām," teicis Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs.

Meroni, kurš savulaik sniedza liecības pret Lembergu kā slēptu īpašnieku Ventspils uzņēmumos, bija ieguvis no prokuratūras tiesības glabāt arestētos aktīvus. Tās bija, piemēram, 2/7 daļas Ventspils tranzīta biznesa vadošajā uzņēmumā "Ventbunkers", taču "de facto" redzētie dokumenti vedinot domāt, ka Meroni vairs nav tikai neitrāls arestētās mantas pārraugs, jo ar viņu saistītām kompānijām varētu piederēt atlikušās 5/7 daļas no "Ventbunkera". Kā norāda raidījums, tas secināms no uzņēmumu reģistriem, gadu pārskatiem, paša Meroni reiz sniegtajām liecībām Londonas tiesā, kā arī noplūdušām e-pasta sarakstēm, darbinieku pierakstiem un citiem dokumentiem.

Meroni vadībā 2015. gadā "Ventbunkers" pārdeva tam piederošās "Ventspils naftas" (VN) akcijas starptautiskai kompānijai "Vitol" par 80 miljoniem eiro. Lai gan cena bija augstāka nekā ilgstoši biržā, izskanēja kritika, ka akcijas ir vēl vērtīgākas.

Kā vēsta raidījums, dokumenti liecinot, ka paralēli neafišēti noticis vēl viens darījums. Finansists Deivids Anstis 2015.gada septembrī atbildējis uz Meroni e-pastu, kurā Meroni ar viņu saskaņoja atbildes uz raidījuma "de facto" jautājumiem par VN pārdošanu. Anstis rakstījis: "Mums jābūt uzmanīgiem, sakot, ka "vairāk nekā 20 līgumi tikuši parakstīti". Tie ietver arī sauskarvas, un mēs negribam radīt nekāda veida saikni ar sauskravām (Vai arī gribam? Es domāju, ka nē)." "Es piekrītu," atbildējis Meroni.

No šīs sarakstes esot secināms, ka ar VN darījumu bijis saistīts vēl kāds cits darījums. No citiem dokumentiem varot izlobīt, ka runa esot bijusi par sauskravu termināļiem "Kālija parks" (KP) un "Ventspils tirdzniecības osta" (VTO). To īpašnieki, iespējams, esot arī Lembergu ģimene, kuras daļas prokuratūra ir arestējusi, un esot bijis arī uzņēmējs Oļegs Stepanovs. Stepanovu "de facto" pieskaita tā saucamo "tranzīta karu" zaudētājiem. "de facto" vēsat, ka "Vitol" esot ieguvusi tiesības par noteiktu cenu atpirkt akcijas no kompānijas, caur kuru Stepanovs darbojies sauskravu termināļos. No reģistriem esot izsecināms, ka Stepanovam caur "Euridice" piederošās daļas sauskravu termināļos ieguvusi kompāniju ķēde, kurā Meroni ieņem direktoru krēslus.

Meroni pārvaldīts uzņēmums arī ieguvis no "Vitol" iepriekš Stepanovam piederējušo "Topmar", kam piederēja 1/7 daļu "Ventbunkerā". Tātad varot pieļaut, ka "Vitol" nopirka VN akcijas, sniedzot šo to pretī. "Vitol" gan noliedz, ka darījumi būtu savstarpēji saistīti. ""Vitol" piedāvāja cenu par VN akcijām, ko var uzskatīt par godīgu, ņemot vērā kompānijas aktīvus, saistības un nākotnes perspektīvas. Ņemot vērā, ka nebija citu piedāvājumu pirkt akcijas, ir neprecīzi teikt, ka akcijas tika pirktas par "pazeminātu cenu"," raidījumam pavēstījuši "Vitol" pārstāvji, "šis pārskaitījums bija pilnīgi neatkarīgs no sekojošiem pārskaitījumiem un pabeigts 2015.gada septembrī. "Topmar" "Vitol grupa" pārdeva 2016.gada augustā komerciālā transakcijā, pilnu maksu samaksājot ar bankas pārskaitījumu. "Vitol grupai" nekad nav piederējusi "Euridice" vai daļas šajā kompānijā." Pretēji "Vitol" Meroni nometnē šie darījumi esot uztverti kā savstarpēji saistīti, par ko liecinot iesaistīto komunikāciju.

Kā vēsta raidījums, VN akciju pārošanai bijis turpinājums. Kontā bijuši ienākuši 80 miljoni eiro. Dokumenti, tajā skaitā parakstīts vienošanās memorands, līguma uzmetumi, juristu atzinumi ļaujot secināt, ka Meroni, iespējams, izmantojis šo naudu, lai izpirktu citu īpašnieku akcijas "Ventbunkerā" - Olafa Berķa (1/7 daļa), Igora Skoka (1/7 daļa) un Genādija Ševcova (1/7 daļa) akcijas.

Nauda, pēc raidījuma ziņotā, ļoti iespējams esot plūdusi cauri "Valartis" bankai Lihtenšteinā un, iespējams, esot ieguldīta, lai kompānija "London Industry", kurā direktors ir Meroni, nopirktu Berķa kompānijai "Kement" piederošās akcijas un aiz "Yelverton Investment" esošo Skoka un Ševcova akcijas. LTV atzimē, ka pērn visi trīs iekļuva Latvijas lielāko pelnītāju sarakstā, visdrīzāk, pateicoties šim darījumam.

Raidījums atzīmē, ka nav aizliegts pirkt kompāniju akcijas, taču šajā gadījumā esot aizdomas, ka izmantota paša "Ventbunkera" nauda, lai izpirktu "Ventbunkera" īpašniekus.

Meroni kā arestētās mantas glabātājam pienākums būtu rūpēties, lai šī manta netiktu nobēdzināta. Pirms trijiem gadiem, kad tikko bija pārdotas VN akcijas, Meroni "de facto" skaidrojis, ka plāno naudu investēt, taču vēl nezinot, kur tieši. Viņš arī solījis, ka tā naudas daļa, kas, iespējams, pienāktos Lembergam būs "100% drošībā", kamēr nebūs noslēgusies Lemberga krimināllieta. Raidījums atzīme, ka par to nevarot pārliecināties, jo ar "Ventbunkers", kompānijā ar 50 miljonu eiro gada apgrozījumu, neesot iesniegusi pēdējo gadu pārskatus.

Prokurors Lemberga lietā Juris Juriss uz jautājumu, vai uzticas Meroni, nav atbildējis, taču paudis, ka "šobrīd mūsu rīcībā nav tādas informācijas, ka tā daļa, kas tika pakļauta arestam "Ventbunkerā" kā aktīvi, būtu kaut kādā veidā izsaimniekoti". Uz jautājumu, kur šī nauda atrodas, prokurors atbildējis, ka nekontrolē juridiskās personas katru saimniecisko darbību, bet atzīmējis, ka Valsts policija pašlaik pārbauda, vai saimniekošana uzņēmumā atbilst likumam.

Kā vēsta "de facto", viens no atslēgas lieciniekiem izmeklēšanā ir bijušais "Ventbunkers" valdes loceklis Edgars Ciniņš - Meroni tuvu stāvošs darbinieks līdz 2016.gadam, kad tika atbrīvots. Ciniņš uzskata, ka tieši Meroni ir patiesā labuma guvējs galvenajos Ventspils tranzīta uzņēmumos, lai arī vairākām kompānijām kā īpašniece oficiāli minēta austriete Urzula Haranda, kurai ar vīru Francu, kurš esot labs Meroni paziņa, pieder grāmatvedības un konsultāciju firma "Perlogis".

Desmit gadu laikā, kopš tiesā izskatā tā saukto Lemberga prāvu, vairākas reizes izskanējuši lūgumi noņemt Meroni no mantas glabātāja pienākumu pildīšanas, bet visos gadījumos tiesa lūgumus noraidījusi, jo neesot bijuši pietiekami pierādījumi pretlikumībai rīcībai.

Vairāki darījumos iesaistītie, tajā skaitā pats Meroni, atbildēt uz jautājumiem neesot vēlējušies.