Pusmiljonu vērtie TV torņi Latgalē televīziju nodrošinās tikai dažiem simtiem skatītāju

Vajadzība pēc pieciem bezmaksas kanāliem vietā kur tiks būvēti torņi, varētu būt dažiem simtiem cilvēku. Precīzu skaitu neviens nezina. Lai gan šīs investīcijas pamato ar nepieciešamību stiprināt Latvijas informatīvo telpu, ir maz ticams, ka piecu bezmaksas kanālu pieejamība liks pierobežas iedzīvotājiem antenas pagriezt prom no Krievijas. Lai to panāktu, galvenais ir saturs, taču šajā ziņā būtisku izmaiņu nav.

Austrumu pierobežas iedzīvotājiem jau no 2010. gada, kad notika TV digitalizācija, ir ierobežotas iespējas bez maksas skatīties televīziju. Signāls daudzviet ir vājš, un to izkonkurē Krievijas un Baltkrievijas raidītāji, kas robežas tuvumā dzīvojošajiem ļauj ērti skatīties ar Kremļa propagandu piesātinātās programmas.

Problēma aktualizējās 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu. Pretestības nebija, jo Kremļa televīzijas bija kāpinājušas iedzīvotājos neuzticību Ukrainas varai. Šie paši televīzijas kanāli ir vienīgais informācijas avots arī daudziem Latvijā pie robežas dzīvojošajiem.

Tad tika izlemts, ka jāstiprina vietējie mediji, jānodrošina pierobežas iedzīvotājiem iespēja skatīties un klausīties Latvijas programmas. Tomēr, kā Krievijas televīzijas cienītājus dabūt atpakaļ Latvijas informatīvajā telpā nezināja un joprojām nezina neviens.

Tagad, pēc četriem gadiem valdība apstiprināja LVRTC plānus būvēt divus jaunus sakaru torņus pierobežā. Pēc diviem gadiem tiem vajadzētu būt gataviem. Tas ļaus labāk uztvert Latvijas televīzijas un radio.

"Plāni šādus torņus tur būvēt ir pietiekami seni, tas nav gads divi trīs, tas ir krietni vairāk, bet Latvijas valsts nekad nav agresīvi gājusi arī apskaņot blakus teritorijas, turpretim kaimiņvalsts to izsenis dara, viņiem ļoti svarīgi bija apskaņot mūsu teritoriju. Nu un tad ir sava veida sparings, cīņa, tad kurā robežpusē spēcīgāks signāls, bija konkrēts uzdevums, ko var darīt,” saka Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Vienu torni Latvijas valsts radio un televīzijas centrs būvēs šeit -Viļakas novada Medņevas pagastā. Otru torni slies augšā Krāslavas novada Skaistas pagastā.

Vissliktākā situācija mums ir ar radio. Ļoti retās vietās var uztvert to pirmo un otro programmu, kuru visvairāk cilvēki grib dzirdēt, saka Medņevas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Prancāns.

Savukārt Skaistas pagasta pārvaldes vadītāja Gundega Grišāna norāda, ka viņi ļoti cer, ka situācija uzlabosies, it īpaši radio sakaru jomā. Jo radio sakari šeit notiek viļņveidīgi. Tad viņi ir, un tad viņi pazūd. Par televīziju esot grūtāk spriest, jo daudzi skatās Viasat, daudziem ir arī internets, kas izmanto tās filmas visas. Grūtības ir vairāk tiem pensionāriem, kam ir vecu vecie televizori, kur dekoderi nav iekšā. Labprātāk skatās Baltkrievijas raidījumus vai Krievijas, skaidro Grišāne.

Cilvēki, kas grib skatīties Latvijas programmas, tagad jau ir atraduši iespējas to darīt, arī tur, kur bezmaksas televīzijas nav uztveramas. Lielākos ciematos dzīvojošajiem par maksu ir iespēja pieslēgt interaktīvās un kabeļtelevīzijas, attālākos nostūros – izvēlēties mobilā interneta iespējas, satelītu. Kur signāls ir labs, cilvēki, īpaši vecie ļaudis, turas pie parastās virszemes televīzijas.

Virszemes apraide šobrīd sasniedz 99,6 procentus Latvijas iedzīvotāju. NEPLP stratēģijā rakstīts, ka jācenšas panākt 99,8 procentu pārklājums. Divu torņu uzliešana un vēl četru raidītāju kvalitātes uzlabošana Vidzemē un Kurzemē to risinās. Tas izmaksās pusotru miljonu eiro, bet katru gadu būs jāpiemaksā LVRTC 430 tūkstoši par apraidi.

"Es domāju, ka tas ir diezgan liels izaicinājums, tur būtu ļoti rūpīgi jāstrādā arī medijiem pašiem un jāmēģina stāstīt, re kur ir mūsu vietējais saturs, jāveido tiešraides, kas man liekas ļoti simpātiski, ka tv24 domā par tiešraidēm, par tādu tiešu uzrunāšanu, es domāju, ka tas ir tas ceļš, ja tavā vietā, tavi vietējie vadītāji, vietējie līderi runā, nu tad tas ir tas, kas tevi var uzrunāt. Savādāk es to neredzu, jo neko labāku izveidot, tur kādu seriālu vai ko, tas nav tas ceļš," norāda NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

NEPLP saka, ka virszemes apraide ir ļoti dārgs pasākums. Šveice jau ir izlēmusi nākamgad no tās atteikties. Pēc Lattelecom aplēsēm, bezmaksas kanālu skatītāju skaits arvien samazinās. Šobrīd tie varētu būt vien 5 līdz 9 procenti no Latvijas iedzīvotājiem. Kopā ar maksas klientiem, virszemes TV skatītāju varētu būt ap 20 procentiem.