/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/10/18/11506708t1h4da2.jpg)
Palielinoties velobraucēju skaitam galvaspilsētā, palielinās arī pieprasījums pēc jaunām velonovietnēm, taču to izvietošanu ierobežo vietu trūkums un šaurās ielas - ziņo raidījums "900 sekundes".
Rīgā aug pieprasījums pēc velonovietnēm, bet fiziski tās nav kur likt (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas Dome skaidro, ka problēma ar jaunu velonovietņu uzstādīšanu ir tajā, ka ielas nav pietiekami platas, lai uz ietvēm izvietotu jaunas vietas riteņu pieslēgšanai.
Tas nozīmē, ka uzstādot jaunu riteņu piestātni, jāatstāj vismaz 1,5 m plata josla, kur pārvietoties gājējiem. Tāpat jāsaprot, ka šīs novietnes iespējams izvietot tikai uz pašvaldības zemes.
Velokurjers Andrejs Kurzemnieks uzsver, ka cilvēki šīs novietnes izmanto ļoti aktīvi, taču ja tās nav pieejamas, tad velosipēds jāslēdz pie koka vai ceļazīmēm, kas var bojāt koku vai slēdzeni. Pretējā gadījumā jāatstāj braucamrīka ritenis saslēgts ar rāmi. Pabraukt nevar, bet aiznest gan.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Oļegs Stoļarovs norāda uz nesakārtoto likumdošanu.
Piemēram, novietnes varētu stiprināt pie māju sienām vai kādām citām konstrukcijām, taču likums paredz, ka tām jābūt novietotām tiešu uz zemes. Taču šis likums izveidots pirms 20 gadiem.
Stoļarovs uzskata, ka atbilstošajām amatpersonām būtu nepieciešams padomāt par šī likuma grozījumiem.
Šobrīd Rīgā novietnes pietiek, lai pieslēgtu 1000 riteņu. Privāto velonovietņu skaits nav zināms. Ar laiku plāno ieviest vēl 600 vietu. Tomēr pēdējo gadu laikā riteņbraucēju skaits palielinājies par 20%, skaidro raidījums "900 sekundes".