"Nereti lietas tiek risinātas tad, kad ierodas Valsts kontrole." Nāks klajā ar VK ikgadējo revīzijas ziņojumu

Valsts kontrole nāks klajā ar ikgadējo revīzijas ziņojumu ar divu nedēļu kavēšanos. Tradicionāli šis revīzijas ziņojums tiek atklāts oktobra sākumā, bet šajā gadā iebildes iesniedza Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības, tādējādi publiskais sektors pirms Saeimas vēlēšanām varēja izvairīties no revidentu kritikas.

Revīzija atklāj virkni neatbilstību gan valsts institūciju darbā, gan pašvaldībās. Par tām Valsts kontrole ceturtdien vēstīs plašāk.

Krūmiņa intervija Latvijas Radio pastāstīja, ka valstī un īpaši pašvaldībās joprojām klibo īpašumu uzskaites jautājums, ir problēmas nodokļu saimniecībā, bet pašvaldībām nav kārtības deputātu algošanai. Tāpat būtiskas iebildes ir par simtgades svinību naudas izlietojumu.

"Kas varbūt skumdina, ka nereti lietas tiek risinātas tad, kad ierodas Valsts kontrole," intervijā Latvijas Radio atzina Krūmiņa.

Viņa sacīja, ka, piemēram, pašvaldībām pašām bija skaidrs, ka ir dažādas pieejas un normatīvo aktu traktējums deputātu atlīdzībai, "bet nekas netiek darīts, lai noskaidrotu, kā tad būtu pareizi, lai nepieciešamības gadījumā vērstos pie likumdevēja" un sakārtotu sistēmu.

"Mums nepatīk šī pieeja, tā ir vienaldzība," uzsvēra Krūmiņa.

Viņa atklāja, ka par to, kāds atalgojums būtu jāsaņem pašvaldību deputātiem, Valsts kontrole ir izveidojusi ieteikumu, lai sakārtotu šo sistēmu, lai nebūtu atšķirību, neskaidrību un neizpratnes, un cer, ka šos ieteikumus arī ieviesīs dzīvē.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam vairāk jādarbojas, lai analizētu, kāpēc aug nodokļu maksātāju parāds valstij, jāsaprot cēloņi un tas, kas jādara, lai šis parāds neaugtu, stāstīja Krūmiņa.  

Kritiku izpelnījās arī naudas tērēšana simtgades pasākumiem.

"Mēs uzskatam, ka svētki ir jāsvin, bet ir skaidri jāsaprot, kādiem mērķiem mēs iztērējam naudu," Latvijas Radio pastāstīja Valsts kontroliere.

Valsts kontroles iebildumi saistīti tieši ar to, un arī ir sniegti ieteikumi par to, kā Valsts kontroles ieskatā būtu jārīkojas, lai arī turpmākie pasākumi, kas vēl plānoti turpmākajos gados, būtu gan uzraudzīti pietiekami, gan arī pilnīgi precīzi atspoguļoti, un katram sabiedrības loceklim darīti zināmi, skaidroja Krūmiņa.

Viņa atzina, ka ir diezgan grūti dažkārt nošķirt īpašos simtgades pasākumus no ikdienas pasākumiem, "kas tad kurā mirklī no tāda ikdienas pasākuma pēkšņi kļuvis par simtgades pasākumu", jo kritēriji ir diezgan izplūduši un neskaidri.  

Valsts kontrole arī turpina kritizēt bonusu un prēmiju izmantošanu ministrijās, lai palielinātu atlīdzību darbiniekiem, un aicina sakārtot atalgojuma sistēmu kopumā, lai par vienādu darbu valsts pārvaldē alga nebūtu atkarīga no ministrijas maka biezuma. 

Savukārt Rīgas domē revidenti īpaši pievērsās atsevišķiem jautājumiem, piemēram, dotācijām biedrībām un nodibinājumiem, un ir daži jautājumi, par kuriem būs atsevišķa revīzija.

Atklāto nepilnību iemesli ir gan muļķība, gan ļaunprātība, gan vienaldzība – "kāpēc iespringt, ja man par to nekas nav - gan sliktā, gan labā nozīmē", jo, ja neizdara, atbildības nav, ja sasniedz mērķus, arī nekas nebūs, atzina Krūmiņa.

Bet atklātas arī apzinātas vēlmes ar budžeta līdzekļiem rīkoties kā ar saviem, piebilda Valsts kontroliere - vēsta portāls LSM.lv.