Pēc sliktā rezultāta vēlēšanās ZZS biedriem sūtītas īsziņas, ka Brigmanis nekam nederot un jāmeklē cits vadītājs (8)

Zemniekuprāt pie vainas bijis neharizmātisks saraksta līderis Kučinskis, trijās frontēs uzsāktās, bet nepabeigtās reformas, haoss priekšvēlēšanu kampaņā. Un arī Lemberga nepiesaistīšana, kas līdz šim partijai esot palīdzējis audzēt popularitāti.

"3+3 ir 9". Tas ir vienādojums, kas raksturo partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rašanos. 1998. gadā vēlēšanās Zemnieku savienība un Zaļā partija startēja atsevišķi, un abas 7. Saeimā neiekļuva. Katra no partijām bija saņēmusi tikai nepilnus 3% vēlētāju balsu, informē raidījums. 

Zaļajiem un zemniekiem bija nepieciešams restarts. Socioloģiskie pētījumi rādījuši, – ja abas partijas apvienosies, tās atbalstītu jau 9% vēlētāju.

Zemnieku savienības vecbiedri sāka meklēt jaunu līderi. Un atrada Augustu Brigmani. 

Brigmanim izdevies partiju noturēt varai tuvumā, neraugoties arī uz daudziem skaļiem skandāliem – Aivara Lemberga nonākšana aiz restēm un uz apsūdzēto sola, tā saucamā Lemberga stipendiātu saraksta publiskošana, Induļa Emša nedienas ar mistiski nozaudēto naudas koferīti, Ingrīdas Ūdres neveiksmīgā kandidēšana uz Eirokomisāra amatu, "Oligarhu sarunu" lieta, tiesāšanās ar KNAB par partijas šaubīgajiem ziedotājiem.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga savā atvadu uzrunā Saeimā aicināja deputātus veikt pašattīrīšanos un brīdināja, ka virs Saeimas karājas Damokla zobens. Lielākā daļa vēstījuma tika veltīts tieši ZZS. Pāri visam Valda Zatlera lēmums atlaist oligarhu kontrolēto Saeimu. Toreiz pēc ārkārtas vēlēšanām ZZS tiek atstāti opozīcijā.

Iepriekšējās vēlēšanās 2014. gadā zaļzemnieku rezultāts bija 21 vieta Saeimā. Partijas biedri dziedāja un dejoja līdz rītam. Bet šogad bija cita aina. Vairāki ZZS spices politiķi no rezultātu iztirzāšanas publiski šonedēļ vairījās. Tajā skaitā sarunu "Nekā personīga" atteica arī premjers Māris Kučinskis.

Aiz slēgtām durvīm Latvijas Zemnieku savienības valde šonedēļ sastādīja garu sarakstu ar ZZS neveiksmju iemesliem. Viens no galvenajiem – sadrumstalotā reklāmas kampaņa. 

Zemnieku savienības biedri vienojušies, ka Lemberga neiesaistīšana kampaņā bijusi kļūda. Bet Lembergam bijis konflikts ar premjeru un arī Finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, un tāpēc viņš ZZS neatbalstīja.

Kučinska valdības laikā ZZS iekšienē bijusi saspringta cīņa par vadību. Apvērsums neizdevās Viesturam Sileniekam, kurš zaudēja cīņu par iespēju vadīt "Zaļo partiju" Edgaram Tavaram. Pirms gada Latvijas Zemnieku savienības vadītāja krēslā ļoti gribēja iesēsties zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, bet kongresā pēdējā brīdī viņš savu kandidatūru noņēma, un partijas vadībā tika atkārtoti apstiprināts Brigmanis. Tomēr nākamajā rītā pēc 13. Saeimas vēlēšanām ZZS iekšienē atkal sākās neapmierinātība – biedriem tika sūtītas īsziņas, ka Brigmanis nekam nederot un jāmeklē cits vadītājs.

Augusts Brigmanis apstiprina, ka šādas īsziņas redzējis un ļoti nopietni uztvēris biedru kritiku. Tāpēc valdes sēdē ierosinājis balsot par ārkārtas kongresa sasaukšanu, lai nomainītu partijas vadītāju. Valde vienbalsīgi nolēmusi ārkārtas kongresu neorganizēt un ļaut Brigmanim turpināt strādāt.

Kā sarunā ar "Nekā personīga" stāsta Brigmanis, viņš pats esot gatavs jebkuram scenārijam. Arī palikšanai bez vietas Saeimā.