Atzīst Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību

Sinode nolēmusi atcelt 1686. gada lēmumu, ar kuru Kijevas metropolija tika nodota Maskavai.

Krievijas pareizticīgā baznīca paziņojusi, ka tas esot "katastrofāls" lēmums un ka tā būs spiesta pārtraukt eiharistisko vienotību ar Konstantinopoli.

"Šodien Konstantinopoles patriarhs ir pieņēmis katastrofālu lēmumu - pirmām kārtām attiecībā uz sevi un globālo pareizticību," paziņoja patriarha Kirila preses pārstāvis Aleksandrs Volkovs, piebilstot, ka "Konstantinopoles patriarhāts ir šķērsojis sarkano līniju".

Kirils iepriekš šogad devās uz Stambulu, cerībā pārliecināt Konstantinopoles patriarhātu nespert šādu soli.

Domājams, ka jautājums par Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību spēlēs būtisku lomu nākamā gada martā gaidāmajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Prezidents Petro Porošenko ir izvirzījis šo par vienu no galvenajiem jautājumiem, gatavojoties cīņai par pārvēlēšanu.

Prezidents Konstantinopoles patriarhāta lēmumu novērtēja atzinīgi.

"Šī ir labā uzvara pār ļauno, gaismas uzvara pār tumsu," sacīja Porošenko, piebilstot, ka Ukraina gaidījusi šo vēsturisko notikumu vairāk nekā 330 gadus.

Konstantinopoles baznīcas sinode arī nolēmusi atjaunot Ukrainas pareizticīgās baznīcas patriarha Filareta un Kijevas metropolīta Makarija kanonisko statusu pēc viņu ekskomunikācijas strīdā ar Maskavu.

Maskavas patriarhāts, ko atbalsta Kremlis, apgalvo, ka tas faktiski pārrauga lielāko daļu no Ukrainas pareizticīgo draudzēm, un brīdinājis, ka Ukrainas baznīcas neatkarība var izraisīt šķelšanos pareizticībā.

Ukrainas baznīcu pašreiz veido trīs daļas, no kurām vienu pārrauga Maskavas patriarhs. Ukrainas valdība to uzskata par nepieņemamu situāciju, ņemot vērā konfliktu Austrumukrainā.

Ukrainas pareizticīgā baznīca faktiski atšķēlās no Maskavas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un Filarets bijis viens no skaļākajiem Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarības atbalstītājiem.