"Simtlatnieku" programmas alternatīva joprojām pieprasīta (1)

Uz algotu pagaidu sabiedrisko darbu var pieteikties tie cilvēki, kuri nesaņem bezdarbnieku pabalstu, ir bezdarbnieku statusā vismaz pusgadu vai arī jau ilgstoši ir bez darba. Programmā dalībnieks viena gada laikā var strādāt ne vairāk kā četrus mēnešus un darbu nodrošina pašvaldības.

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā samazinās, programma joprojām ir pieprasīta – šogad pirmajos astoņos mēnešos tajā nodarbināti gandrīz 10 tūkstoši bezdarbnieku.

"Interese joprojām ir, jo situācija ir atšķirīga pa reģioniem, un arī cilvēki, kuri ilgstoši neatrod darbu, mums joprojām ir. Līdz ar to tā viņiem ir arī iespēja kaut nedaudz atgriezties darba tirgū uz kādu konkrētu periodu un būt vajadzīgiem, noderīgiem un saņemt par to arī atalgojumu," stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Elita Liepiņa.

Interese par algotiem pagaidu darbiem atšķiras pa reģioniem un bezdarba līmeni tajos. Vismazākā ir Rīgas un Zemgales reģionos – katrā no tiem darbinieku skaits nav sasniedzis pat tūkstoti. Bet šā gada astoņos mēnešos vairāk nekā pieci tūkstoši programmas dalībnieku strādājuši Latgales reģionā.

Viena no līderēm bezdarba līmenī ir Rēzekne, un tieši tur šogad ir visvairāk pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto. Pirmajos astoņos mēnešos – vairāk nekā 1600 cilvēku. No tiem tieši Rēzeknes pilsētā – aptuveni ceturtā daļa.

"Diezgan liela interese, un tā kadru maiņa ir regulāra. Mūsu līgums par algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem paredz 134 darba vietas. Savukārt gada griezumā uz doto brīdi mums ir bijuši nodarbināti 415 cilvēki. Tā kā tā kadru maiņa ir pietiekama, un ir cilvēki, kas iesaistās," skaidro Rēzeknes pilsētas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs.

Aiz Rēzeknes pēc nodarbināto skaita seko Daugavpils. Tur programmā šogad strādājuši vairāk nekā 1200 cilvēku – aptuveni puse novadā, bet otra puse Daugavpils pilsētā. Kā norāda Daugavpils pilsētas nodarbinātības koordinatore Žanna Circene, interese par darbu ir augsta. Tomēr bezdarbnieki nereti uzsver – jau kopš "simtaltnieku" programmas tajā atalgojums jūtami nav celts.

"Dažiem tas ir ļoti svarīgi – nopelnīt, citiem varbūt tas ir tāds pienākums, jo aģentūra uzliek, lai bezdarbnieki piedalās pasākumos. Protams, pamanīts, ka vairākus gadus darba alga jau nemainās. Tomēr darba diena ilgst astoņas stundas, piecas dienas nedēļā. Minimālā alga aug, bet bezdarbnieku atalgojums diemžēl ne,” saka Circene.

Nodarbinātības valsts aģentūra gan norāda, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos bezdarbnieku situāciju uzlabos. Jau no nākamā gada pagaidu darbu samaksa būs 200 eiro un darba laiks no astoņām stundām samazināts līdz sešām.