Pompeju iedzīvotāju nāves cēlonis: strauja ķermeņa šķidrumu iztvaikošana

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS One”, zinātnieku grupa no Neapoles Federiko II universitātes izvirzīja teoriju, ka liela daļa Vezuva izvirduma upuru gāja bojā tā dēļ, ka lielā karstuma rezultātā to asinis sāka vārīties un galvaskausi no spiediena burtiski uzsprāga.

Vezuva izvirdums norisinājās mūsu ēras 79. gadā. Tā laikā atmosfērā tika izmests liels daudzums vulkānisko pelnu, gāžu un akmeņu vairāk nekā 30 kilometru lielā rādiusā. Lava no vulkāna gāzās divas dienas. Tie, kuri dzīvoja tuvējās pilsētās kā Oplonta, Pompeji vai Herkulāna un nepaspēja laicīgi evakuēties, gāja bojā visai šausmīgā veidā. Jaunajā pētījumā arī rakstīts, ka dažiem cilvēkiem ar nāves apstākļiem nepaveicās vairāk nekā citiem.

300 Herkulānas iedzīvotāji, kas dzīvoja vien sešus kilometrus no vulkāna, izvirduma laikā patvērās 12 kambaros pilsētas pludmalē un gāja bojā izvirduma laikā, tūkstošiem gadu paliekot aprakti zem pelniem, līdz 20. gadsimta 80. gados tos atrada arheologi.

Pētījumā zinātnieki izpētīja šo upuru skeletus un atklāja, ka uz kauliem, galvaskausu iekšpusē un apkārt skeletam atrodas savādas sarkanas un zilas nogulsnes. Zinātnieki izanalizēja šo nogulšņu sastāvu un noskaidroja, ka tās satur dzelzi un dzelzs oksīdus, kas rodas, iztvaikojot asinīm.

“Šādi dzelzs savienojumi nogulsnēs no galvaskausiem un kauliem varētu liecināt par to, ka upuri piedzīvoja strauju spiediena paaugstināšanos ķermenī, kā rezultātā to galvaskausi burtiski uzsprāga,” rakstīts pētījumā.

Kambari, kuros bija paslēpušies cilvēki, izvirduma laikā pārvērtās par milzīgām krāsnīm – temperatūra tajos varēja sasniegt pat 500 grādus pēc Celsija.

Vairākiem no skeletiem galvaskausos bija caurumi un plīsumi, kas apstiprina zinātnieku izvirzīto teoriju. Lai arī tā joprojām ir tikai teorija, tomēr ļoti svarīga tālākajiem pētījumiem, kas pievērsīsies mūsdienu aktīvo vulkānu pētniecībai.