Parādnieks par neievēlēšanu Saeimā: Melu kampaņa padarīja savu darbu (7)

"Pret mani vērstā melu kampaņa savu darbu padarīja," aģentūrai LETA sacīja Parādnieks. Viņš gan bija domājis, ka "labie darbi ģimeņu ar bērniem atbalstam vairāk atspoguļosies novērtējumā".

Vienlaikus viņš pauda gandarījumu par nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK startu Zemgalē, uzsverot, ka pats veidojis šo komandu.

Parādnieks arī plāno vērsties Valsts policijā pret politiķi Juri Jurašu (JKP) saistībā ar "melīgiem apgalvojumiem". Viņš skaidroja, ka priekšvēlēšanu laikā to nedarīja, jo gatavošanās vēlēšanām bija svarīgāka.

Runājot par nākotni, Parādnieks pauda - ejot jau uz vēlēšanām tika definēts mērķis vadīt Labklājības ministriju, lai realizēto Demogrāfisko lietu centra izstrādāto programmu "Māras solis". "Šis mērķis nav mainījies," sacīja Parādnieks, kurš ir nacionālās apvienības izvirzītais labklājības ministra amata kandidāts.

Deputāts Zemgales sarakstā kandidējis ar otro numuru, tomēr rezultātā palika "aiz strīpas" un Saeimā netika ievēlēts. Parādnieks saņēma 3384 plusus, bet 2983 reizes tika svītrots no saraksta.

Kā ziņots, Jurašs virsprokuroram Modrim Adleram pārsūdzējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu atteikties sākt kriminālprocesu par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības politiķiem.

Jurašs aģentūrai LETA jūnija beigās pastāstīja, ka viņa rīcībā ir nokļuvusi daļa no Lūša konta izdrukām, kas liecina par pārskaitījumiem VL-TB/LNNK priekšsēdētājam Raivim Dzintaram un VL-TB/LNNK valdes loceklim Parādniekam un viņa sievai. Pamatojoties uz šo informāciju, Jurašs pieļauj, ka Dzintaram, iespējams, pārskaitīti vairāk nekā 100 000 eiro, bet Parādniekiem vairāk nekā pusmiljons eiro. Finansējuma pārskaitīšana, iespējams, notikusi vairāku gadu laikā.

Ar iesniegumu tiesībsargājošajās iestādēs vērsās ne tikai Jurašs, bet arī Dzintars. Vēlāk Dzintars sociālajā tīklā "Facebook" publicējis viņam KNAB izmeklētājas atsūtītu vēstuli, kurā teikts, ka nolemts atteikt sākt kriminālprocesu, jo nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Izmeklētāja secinājusi, ka Juraša iesniegumā minētie fakti par Dzintara un Parādnieka korumpētību balstīti uz pieņēmumu, kas izdarīts pēc sarunām ar cilvēkiem, kuri nav identificēti, šo sarunu saturs nav zināms un nav arī fiksēts, un šim pieņēmumam neesot iegūtas apstiprinošas ziņas. Tāpat neesot konstatēts, ka Parādnieks būtu saņēmis naudas summas no kādām citām personām, lai varētu segt savas parādsaistības - tam neesot pierādījumi un papildus iegūt tos neesot iespējams.