Ērces, odi, blusas: diskomforts, kas var izvērsties nepatīkamās veselības problēmās

Brīvās dabas bieds - ērces

Mājās ērces varam atnest no dažādām vietām: tās var pieķerties ne tikai meža biezoknī, bet arī parkos, dārzos un pļavās. Līdzīgi kā blusas, arī ērces kož, lai barotos no asinīm.

"Ērces sāk savus iekarojumus, kad temperatūra ārā sasniedz vien trīs grādus pēc Celsija, un ir aktīvas līdz pat novembrim,"

stāsta Jurijs Fraizuss, "Magnum Veterinārija" pārstāvis.

Ērces siekalas var saturēt vairāku slimību ierosinātājus, piemēram, zināmo Laima slimību jeb boreliozi, kā arī anaplazmozi un babeziozi.

Odi, mušas un citi "briesmoņi"

Odi pārnēsā mikroorganismu - mikrofilāriju. Kad ods iedur savu snuķīti ādā, pa šo atveri asinīs nonāk mikroskopiski, līdz 1 mm lieli, tārpi, kuri virzās pa asinīm, veido savas "kolonijas", izaugot pat 17 cm gari. Sunim zem ādas tie var dzīvot pat septiņus gadus bez īpašiem veselības traucējumu simptomiem. Suns tādējādi ir kā tārpu inkubators, nododot tos nākamajiem odiem, kas tārpu devu aiznes tālāk citam dzīvniekam un arī cilvēkam.

"Cilvēki tic, ka Lieldienu izšūpošanās palīdzēs vasarā izvairīties no odu kodumiem. Taču savus mājas mīluļus neizšūposim, un tiem odi kodīs, ja vien nepalīdzēsim tiem. Turklāt suņiem odu kodieni var būt pat daudzkārt nepatīkamāki un bīstamāki nekā cilvēkam,"

atklāj Fraizuss.

Odi, tāpat kā moskīti, nesaudzē mūsu četrkājainos draugus un pārnēsā slimības. Tāpēc speciālists aicina cilvēkus būt atbildīgiem - pasargāt savus dzīvniekus no šiem uzbrucējiem.

Lēcējas un kodējas - blusas

Niknie "kaimiņi" - blusas - ir aktīvas visu gadu. Daudzu suņu un kaķu īpašniekiem tās var radīt īstas mocības. Pat viens blusas kodiens dzīvniekam var izraisīt alerģisku reakciju.

Blusa var kost pat 400 reižu dienā, un, ja mājdzīv­nie­kam ir tikai 10 blusas, tas var nozīmēt 4000 kodumu dienā.

Pēc koduma, kad blusa ir paēdusi asinis, lai varētu radīt pēcnācējus, tā var izdēt pat 50 oliņas dienā. Jūsu dzīvnieks, skraidot pa māju, izkaisa tās it visur: uz tepiķa, uz dīvāna, gultasveļā un citur, tādējādi palīdzot vairoties blusu armijai. Pēc divām nedēļām no blusu oliņām sāks šķilsies jaunā blusu paaudze.

Blusas mēdz apsēst ne tikai suņus un kaķus - tās labprāt barojas arī ar cilvēka asinīm, un var pārnēsāt dažādas infekcijas slimības. Blusas ir arī lenteņa jeb tā saucamā "gurķu sēkliņu" lenteņa starpsaimnieks. Suņi un kaķi, sevi laizot, norij šīs blusas un tā iegūst lenteņus. Ar šo parazītu var inficēties arī cilvēks.

Lai skopais nemaksātu divreiz

Viena no Eiropā lielākajiem zāļu ražotājiem, Vācijas koncerna "Bayer" klāstā ir vairāki efektīvi preparāti mājas mīluļu aizsardzībai no kārajiem asinssūcējiem. Pret blusām noderēs skaustā pilināmie pilieni "Advantage" (kaķiem) un "Advantix" (suņiem). Advantix palīdzēs arī pret ērcēm, odiem, moskītiem un staļļa mušām. Šos preparātus var lietot jau maziem dzīvniekiem: kucēniem no septiņu nedēļu vecuma, bet kaķēniem no astoņu nedēļu vecuma. 

Cīņā ar blusām nepietiks tikai ar dzīvnieka atblusošanu, būs jāveic arī mājas ģenerāltīrīšana un dzīvnieka guļvietas un apkārtnes apstrāde, lai iznīcinātu blusu jauno paaudzi.

Ērts problēmas risinājums ir arī suņu un kaķu kakla siksniņas, kas apstrādātas ar īpašu vielu. "Bolfo" siksnas iedarbību pret blusām kaķi jutīs 4 mēnešus, bet suņi 5 mēnešus, savukārt cīņai pret ērcēm tā būs iedarbīga divarpus mēnešus.

"Kiltix" siksnas, kas domātas tikai suņiem, darbosies pret blusām un ērcēm līdz pat 7 mēnešiem.

"Foresto" siksna kaķiem un suņiem ir inovatīvs produkts. Tās iedarbība ilgst astoņus mēnešus - siksnā ir unikāla matrica, caur kuru dzīvnieka lipīdajā slānī izdalās aktīvās vielas. Tās nešķīst ūdenī, tāpēc dzīvniekam pirms peldes siksna nav jānoņem. Aktīvās vielas atbaida un nogalina pieaugušas ērces, kāpurus un nimfas, kā arī iedarbojas pret blusām.

Padomi efektīvai iedarbībai

Speciālists Jurijs Fraizuss iesaka gan uzmanīgi uzklausīt aptiekas speciālistu ieteikumus, gan arī cītīgi lasīt lietošanas instrukcijas, lai izvēlētie preparāti iedarbotos efektīvi.

"Bieži vien suņu un kaķu saimnieki nepareizi lieto preparātus un tad žēlojas, ka tie "nedarbojas". Piemēram, piespiež pilienu pipeti pie ādas, neizpilinot visu devu vai arī, labu gribēdami, ar rokām mēģina to ieziest dzīvnieka kažokā."

"Tāpat jāatceras, ka produktu aktīvās vielas neiedarbojas momentā, ir jānogaida noteikts laiks, piemēram, ērču siksniņām tās ir 48 stundas, un tāpēc nevajadzētu uzreiz ar suni skriet mežā. Nevajadzētu arī suni visu laiku peldināt, jo pārlieku ilga atrašanās ūdenī var mazināt preparātu iedarbību," par biežākajām kļūdām atgādina speciālists.

Tāpat viņš iesaka - ja esat pamanījuši, ka neaizsargātam dzīvniekam ir iekodusi ērce, tad ir liela varbūtība, ka varētu būt iegūta kāda no ērču pārnēsātajām slimībām. Tāpēc vajadzētu vērsties pie veterinārārsta, kas varēs veikt vajadzīgās analīzes, lai noteiktu diagnozi.