Ko par spokiem vēsta zinātne?

Elektromagnētiskie lauki

Kanādiešu neirologs Maikls Persingers elektromagnētisko lauku ietekmi uz cilvēku uztveri attiecībā pret spokiem ir pētījis desmitiem gadu ilgi. Rezultātā viņš ir izvirzījis hipotēzi, ka magnētiskie lauki, kas cilvēkam nav apzināti sajūtami, var cilvēkiem likt sajust kādas pārdabiskas būtnes klātbūtni telpā. Zinātnieks pētīja cilvēku smadzeņu darbību laboratorijā, izmantojot tā saucamo “Dieva ķiveri”, un noskaidroja, ka vājš magnētiskais lauks virs cilvēka galvas 15 līdz 30 minūšu laikā var tam izraisīt sajūtu, ka tam blakus atrodas kāda neredzama būtne.

Infraskaņa

Infraskaņai ir tik zema frekvence, ka cilvēki to nespēj saklausīt (tiesa, daži dzīvnieki, piemēram, ziloņi var). Zemas frekvences vibrācijas var izraisīt cilvēkam psiholoģisku diskomfortu. Zinātnieki, kas pētījuši vēja turbīnu un satiksmes izdalītās skaņas apdzīvotās teritorijās, atklāja, ka zemās frekvences skaņas cilvēkam var izraisīt dezorientāciju, panikas lēkmes, sirdsdarbības traucējumus, izmaiņas asinsspiedienā un citus stāvokļus, kas var tikt saistīti ar pārdabisku būtņu klātbūtnes sajūtu. Piemēram, 1998. gada pētījumā inženieris Viks Tendijs (Vic Tandy) stāstā, ka reiz strādājis par medicīnisko ierīču mehāniķi laboratorijā, kas, kā runāja, esot spoku apsēsta. Katru reizi, kad Tendijs tur atradās, viņš patiesi jutās nomākts, bieži dzirdēja dīvainas skaņas un redzēja dīvainas lietas – tai skaitā arī spokus. Pēdīgi viņš atklāja, ka telpā atrodas ventilators, kas izdod 19 hercus zemu vibrāciju, kas tad arī bija nepatīkamo un dīvaino sajūtu avots.

Pelējums

Klārksona Universitātes inženierijas profesors Šeins Rodžerss (Shane Rogers) vairākus mēnešus ir pavadījis, ceļojot pa spoku apsēstām vietām un cenšoties pierādīt, ka pie visa vainojama gluži reāla lieta – pelējums. Iepriekšējos pētījumos jau noskaidrots, ka pelējums cilvēkam var izraisīt visai “spokainus” simptomus, piemēram, iracionālas bailes un pat plānprātību.

“Es esmu ļoti daudz ņēmies pa spoku apsēstām vietām,” viņš atklāja izdevumam “Mental Floss”, “tāpēc es sāku prātot, vai pelējumam gadījumā nav kāds sakars ar to, jo pelējums ir atrasts visās spoku apsēstajās vietās.”

Saindēšanās ar oglekļa monoksīdu

1921. gadā ārsts V. H. Vilmers (W.H. Wilmer) zinātniskajā žurnālā “American Journal of Ophthalmology” publicēja dīvainu stāstu. Kāda ģimene, kas dzīvoja spoku apsēstā mājā, piedzīvoja mēbeļu pārvietošanos, dīvainas balsis naktīs un sajūtu, ka mājā atrodas vēl kāds. Ģimenes locekļi stāstīja, ka spoki tos spiež pie gultas un atņem visus spēkus. Izrādījās, ka bojātas krāsns dēļ viņu mājā regulāri noplūda oglekļa monoksīds jeb tvana gāze, izraisot halucinācijas. Kad krāsns tika salabota, visi spoki no mājas pēkšņi pazuda.

Viena tante teica...

2014. gada pētījumā Goldsmita Universitātes Londonā psihologi palūdza eksperimenta dalībniekus vērot video, kurā kāds cilvēks pārvieto metāla atslēgu ar savu domu spēku. Kādā brīdī dažiem no šiem cilvēkiem tika nozīmēts partneris, kas tiem apgalvoja, ka pirms tam ir redzējis šo atslēgu patiesi izkustamies no vietas. Rezultātā šie cilvēki daudz biežāk saredzēja atslēgu pakustamies nekā tie cilvēki, kuriem tika nozīmēts skeptisks partneris.

“Cilvēka redzējumu var pamatīgi ietekmēt kāda cita cilvēka teiktais, proti, ja kāds kaislīgi apgalvo, ka ir kaut ko redzējis, tad otrs cilvēks patiešām var sākt redzēt vai piedzīvot tieši to pašu,” teica pētījuma autors Kristofers Frenčs (Christopher French).

Mēs vēlamies ticēt

“Ticībai spokiem ir arī pašiedvesmas puse,” teica Frenčs, “mēs visi vēlamies ticēt dzīvei pēc nāves. Domas par mūsu mirstību ir tās, kas pārsvarā mums nav patīkamas. Mēs jūtamies daudz ērtāk, ja ticam kaut kam tādam, kam vēlamies ticēt. Pat tad, ja tam nav pierādījumu.”