Inkēns: Deputātam nevajag jaunības degsmi, bet gan prātu, zināšanas un pieredzi (1)

Inkēns atminas, ka prasība pēc jaunām sejām politikā bija jau, sākot ar 5.Saeimas vēlēšanām. Liela daļa no toreizējiem politiķiem nāca no Padomju Latvijas, tāpēc jau pati pirmā, Ivara Godmaņa, valdība toreiz tika veidota kā "tehniska valdība", kurā bija pietiekami daudz speciālistu, bet vēlēšanas bija spilgtas, jo sabiedrībā bija līderi, kas bija izauguši Latvijas Tautas frontē un sevi apliecinājuši, uzvarot parlamenta vēlēšanās.

Kāpēc vēlētāji tagad vēlas redzēt arvien citas politiķu sejas, Inkēnam ir grūti pateikt.

"Ja paskatāmies pasaules pieredzi, tad īpaši parlamentos redzam daudzus cilvēkus gados, kas strādā ļoti kvalitatīvi. Parlamenta darbs nav ātrs, tas nav sprints, bet gan supergarš maratons. Likumi netiek pieņemti dažu dienu laikā, tie ir rūpīgi jāapspriež. Likums bieži vien top divu gadu laikā, ja pie tā tiek rūpīgi strādāts," norāda politikas vērotājs.

Viņš uzskata, ka Latvijā parlaments ir izveidots zināmā mērā kā augstskola, caur kuru izgājuši daudz cilvēku.

"Pirmajās Saeimās pēc valsts neatkarības atjaunošanas deputātu nomaiņa sasniedza 70%, tagad pēc vēlēšanām nomainās apmēram 50% deputātu. Tā vietā, lai Saeimā apmācītiem cilvēkiem uzliktu par pienākumu turpināt darboties politikā, mēs viņus steidzam nomainīt ar jauniem deputātu kandidātiem. Varbūt vēlētāji grib, lai visi, kas interesējas par politiku, Saeimā iegūst augstāko politisko izglītību, bet tas nebūtu lēti," spriež Inkēns.

Smieklīgi esot skatīties uz politiķiem, kuri apgalvo, ka ir "jaunie", kaut arī jau paspējuši pasēdēt Saeimā un ministru amatos. Inkēns uzskata, ka nevajag slēpt, ka cilvēks jau ir bijis politikā. Pēc viņa domām, būt ievēlētam Saeimā ir tas pats, kas pabeigt augstskolu.

"Mēs taču nevienu nenosodām par to, ka viņš ir pabeidzis augstskolu. Svarīgi ir, vai cilvēks, būdams parlamentā vai valdībā, ir izdarījis kaut ko labu un pamanāmu."