Sprādzienu triecienviļņi Otrā pasaules kara laikā sasniedza pat kosmosu (7)

Zināms, ka tādas Vācijas pilsētas kā Drēzdene un Hamburga tika saspridzinātas pīšļos. Bumbu sprādzieni esot bijuši tik spēcīgi, ka satricinājuši atmosfēru pat simts kilometru lielā augstumā.

Uzlidojumu, ko 1942. gadā uzsāka sabiedrotie, bumbu arsenālā bija iekļauts arī tā saucamais “lielais trieciens” jeb spridzeklis, kas svēra desmit tonnas.

Saules radiācijas jonizētā atmosfēra jeb jonosfēra sniedzas 50 līdz 400 kilometru augstu. Bombardēšanas laikā jonosfēras elektriskais lādiņš ievērojami vājinājās.

Redingas Universitātes pētnieki šo atklājumu veica pēc tam, kad bija salīdzinājuši detalizētus bombardēšanas norises datus ar britu kara laika zinātnieku sniegtajiem datiem, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “European Geosciences Union journal Annales Geophysicae”.

Starp 1943. un 1945. gadu britu Radio Izpētes centrs 100 līdz 300 kilometru augstumā raidīja virkni īsviļņu radio impulsu. Šo viļņu “atbalss” no jonosfēras slāņiem rezultātā sniedza informāciju par tās elektriskā lādiņa intensitāti, tomēr zinātniekiem nebija ne jausmas, ka iegūtie dati nes postošā kara atstāto zīmogu.

“Pētnieki kara laikā veica vienkāršu darba rutīnu, mērot un analizējot jonosfēras slāņus, tomēr viņi nezināja, ka tajos burtiski ierakstīta informācija par kara norisi. Sprādzienu ietekme uz atmosfēras augstākajiem slāņiem ir apzināta tikai tagad. Ir apbrīnojami redzēt, kā cilvēka radīti sprādzieni var ietekmēt pat atmosfēras robežu ar kosmosu,” komentēja pētījuma autors Kriss Skots (Chris Scott).

Vienā uzlidojumā četras lidmašīnas varēja nomest pat divus tūkstošus tonnu spridzekļu. Lai arī zinātnieki iepriekš zināja, ka jonosfēru var ietekmēt dažādi basas spēki, piemēram, viesuļvētras un zemestrīces, tomēr nebija zināms, ka to spēj arī cilvēka radīti sprādzieni.

“Cilvēki, kas piedzīvoja šos uzlidojumus, stāstīja, ka triecienviļņi viņus pašus bieži aizsvieda pa gaisu; durvis un logi regulāri izlidoja no eņģēm,” stāstīja Skots.