Eksperti atklāj, ka ir 99 procentus droši, ka gleznā attēlotā ķermeņa apakšdaļa pieder parīziešu baletdejotājai Konstancei Kvino (Constance Queniaux).

Savu šokējošo elementu glezna nav zaudējusi pat mūsdienās, regulāri izraisot skandālus un cenzēšanas plūdus sociālajos tīklos.

Desmitiem gadu vēsturnieki bija pārliecināti, ka uzgleznotā ķermeņa apakšdaļa pieder Kurbē mīļākajai, īru modelei Džoannai Hirerneinai (Joanna Hiffernan). Viņai bija arī sakars ar amerikāņu mākslinieku Džeimsu Vistleru (James Whistler), rezultātā veidojoties tipiskam Parīzes mīlas trīsstūrim.

Tomēr šaubas nekad neizzuda pavisam, proti, kaunuma apmatojuma matu krāsa gleznā gluži neatbilda Hiferneinas rudajām matu cirtām. Turklāt tika atrasti jauni pavedieni sarakstē starp franču rakstniekiem Aleksandru Dimā dēlu un Žoržu Sandu, kas liecina par labu tieši parīziešu baletdejotājai.

1866. gada vasarā, kad tapa glezna, Kvino bija osmaņu diplomāta Halila Beja (Khalil Bey) sieva. Tieši diplomāts nolīga Kurbē, lai tas uzglezno viņa sievas kājstarpi viņa personīgajai kolekcijai.

To atklāja franču vēsturnieks Klods Šops (Claude Schopp), kad pētīja Dimā dēla vēstules savai topošajai grāmatai.

Kādā vietā Dimā rakstīja: “Nav uzgleznota delikātākā un saskanīgākā Kvino kundzes no Operas intervija.”

Tikai pēc tam, kad šo teikumu izanalizēja rokrakstu eksperti, atklājās, ka vārda “intervija” vietā patiesībā ir rakstīts “interjers”.

Le musée d’Orsay se réjouit de cet éclairage nouveau apporté à l’histoire de l’un des chefs-d’œuvre de sa collection.
Notre établissement conserve également un portrait de Constance Quéniaux en deux poses du photographe Eugène Disdéri, réalisé en 1860 ⬇️ pic.twitter.com/0hONESDyvw

— Musée d'Orsay (@MuseeOrsay) September 25, 2018

Šops savā atklājumā dalījās ar Francijas Nacionālās bibliotēkas drukas nodaļas vadītāju Silviju Aubenasu (Sylvie Aubenas), kas arī uzskata, ka modele bija tieši Kvino.

“Šis atklājums liek man par 99 procentiem būt pārliecinātai, ka Kurbē modele patiešām bija Kvino,” Aubenasa teica izdevumam “AFP”.

Tajā laikā Kvino bija 34 gadus veca un jau pametusi darbu Operā.

Aubenasa uzskata, ka modeles identitāte sākotnēji bija zināma, tomēr ar laiku to sāka slēpt, jo Kvino sabiedrībā kļuva arvien cienījamāka filantropijas dēļ.

Zināms arī, ka pēc savas nāves 1908. gadā viņa atstāja Kurbē nelielu dāvanu – gleznu, kurā attēlotas kamēlijas, kuru centrā bija sārts, atvērts zieds. Tajā laikā kamēlijas tika asociētas ar kurtizānēm, pateicoties Dimā romānam “Kamēliju dāma”.