Saeimas komisija atbalsta priekšlikumu darba sludinājumā norādīt algu

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāts Rihards Kols bija iesniedzis priekšlikumu, ka darba sludinājumā tiek norādītā attiecīgā amata kopējās mēneša vai gada summas bruto vai stundas tarifa likmes paredzētās samaksas amplitūda.

Šis priekšlikums komisijā nonāca jau otro reizi - pirms diviem gadiem Kola priekšlikumu komisija noraidīja, jo toreiz to neatbalstīja valdības sociālie partneri.

Kols deputātiem skaidroja, ka priekšlikums veicinātu darba vides kultūras uzlabošanos, veselīgas konkurences veidošanos, kā arī, iespējams, mazinātu ēnu ekonomikas apmēru, jo šādas normas ieviešana veicinātu caurspīdīgumu.

Vienlaikus, kaut arī daudzās Eiropas valstīs ir prakse norādīt atalgojumu sludinājumos, Kols atzina, ka nevienā valstī gan šī prasība ar likumu nav noteikta.

Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis norādīja, ka ministrijai nav iebildumu pret šo priekšlikumu, ja tas tiek saskaņots ar valdības sociālajiem partneriem.

Priekšlikumu joprojām neatbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras darba tiesību eksperts Andris Alksnis skaidroja, ka saistībā ar piedāvājumu ir pietiekami daudz juridisku neskaidrību, turklāt alga uzņēmumiem var būt komercnoslēpums.

Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa sacīja, ka LBAS būtībā atbalsta šo priekšlikumu, tomēr, lai nodrošinātu, ka tam ir arī "juridiska slodze", arodbiedrību ieskatā, šo jautājumu vajadzētu regulēt caur ģenerālvienošanos. Šādam risinājumam piekritu arī LDDK.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece Daina Ose sacīja, ka šim priekšlikumam patlaban nav "juridiskas slodzes", jo uzņēmums var noteikt ļoti plašu algas amplitūdu.

Vienlaikus Ose sacīja, ka šī iemesla dēļ nav skaidrs, kāpēc šāda norma jāieraksta likumā. Tomēr, ja tiek paredzēts, ka priekšlikumam tomēr ir juridiskas sekas, tad ir jānosaka, kādas sekas tās ir, piebilda padomniece.

Priekšlikumu atbalstīja pieci deputāti, bet četri atturējās no balsojuma.

Vienlaikus grozījumus Darba likumā komisija nodeva otrajam lasījumam. Izmaiņas regulējumā saistītas ar darba līguma uzteikšanu darbinieku arodbiedrības biedram.

Šos likuma grozījumus sagatavoja LM, un tie tika atbalstīti Ministru kabinetā.

LM skaidroja, ka likuma grozījumi paredz - turpmāk, ja darba līgums darbiniekam tiks uzteikts, pamatojoties uz to, ka viņš nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, kā arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, darba devējam nebūs jāsaņem arodbiedrības iepriekšēja piekrišana uzteikumam. Šajos gadījumos, uzsakot darba līgumu darbiniekam, kas ir arodbiedrības biedrs, darba devējam būs iepriekš jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to.

Tāpat likuma grozījumi precizē piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Turpmāk gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā. Savukārt gadījumā, ja darba devējs septiņu dienu laikā neizskata sūdzību un nesniedz atbildi par pieņemto lēmumu, tad tiks uzskatīts, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis.

Lai līdzsvarotu abu darba tiesisko attiecību pušu tiesības, likumprojektā arī ir noteiks, ka tajā gadījumā, ja darbinieks uzsāka darbu svarīga iemesla dēļ un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu. Šāda prasība ceļama viena mēneša laikā no darbinieka atlaišanas dienas.

Likuma grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā sociālo partneru - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas - panākto vienošanos Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.