Saeimas komisija lems par ātro kredītu izmaksu ierobežošanu (1)

Pagājušajā nedēļā komisijas sēdē bija iesniegti vairāki priekšlikumi uz likumprojekta trešo lasījumu par procentlikmju ierobežojumiem, taču komisija tos neatbalstīja. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Latvijas Bankas pārstāvis komisijas sēdē informēja par darba grupā neatbalstītu priekšlikumu, kas paredz, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un noteikt likmi maksimālajām kredīta izmaksām dienā.

Šā brīža situācijā šis priekšlikums paredzētu kredīta kopējās izmaksas 0,13% dienā jeb aptuveni 60% gadā. Pašlaik spēkā esošais regulējums par neatbilstošām nosaka kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz četrpadsmitajai kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas jeb kopumā aptuveni 180% gadā. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas.

Komisijas deputāti pagājušajā nedēļā vienojās, ka šis priekšlikums var tikt virzīts kā komisijas priekšlikums un nolēma, ka par to lems nākamajā komisijas sēdē 25.septembrī.

Gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai Latvijas Bankas priekšlikums šķiet atbilstošākais, taču darba grupa par to nav vienojusies, jo to neatbalstīja nozares pārstāvji.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš komisijas sēdē uzsvēra, ka, nosakot ierobežojumus, jāņem vērā arī kredīta izsniegšanas izmaksas, kuras Latvijā ir augstākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Asociācija uzskata, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājiem varētu ierobežot līdz 0,24% dienā, lai negrautu nozari.

Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka nosakot pārāk zemes likmes, pakalpojums var kļūt nepieejams un no tirgus var iziet kādi dalībnieki. Ābrama aicināja komisijas deputātus ieklausīties uzņēmēju viedoklī, jo augstās kredītu izsniegšanas izmaksas ir jāņem vērā.

Kā ziņots, otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.

Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.