Ievērojami samazinājusies VID ēkas vērtība (5)

Kad valsts pirms trim gadiem nolēma no Krievijas miljardiera Vekselberga atpirkt VID ēku, tās vērtība tika lēsta 92 miljonu eiro apmērā. Tagad vērtība ir samazinājusies vairāk kā par 10 miljoniem.

Darījums notika 2016. gada sākumā. Uzreiz pēc tā noslēgšanas  ēkas vērtība nokrita līdz 80 miljoniem eiro. Tas nav saistīts ar celtnes stāvokli - iemesls ir 30 gadu nomas līgums ar VID.

Valsts ieņēmumu dienests ēku īrēja par 7,4 miljoniem gadā. Kad ēku iegādājās valsts, īres līgums tika pārskatīts un summu samazināta uz 6,2 miljoniem.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Rolands Neimanis skaidro, ka  izvēlētā vērtēšanas metode bija ieņēmumu metode, kurā netiek ņemta vērā paša īpašuma uzbūvēšanas cena, bet nākotnes ieņēmumu vērtība. Tā esot augsta, taču objektīva, jo darījums esot bijis ļoti izdevīgs - gandrīz 30 gadus ilgs līgums ar nomnieku, droša naudas plūsma.

Šodien šādas ēkas uzbūvēšana maksātu apmēram 96 miljonus eiro. Tajā laikā, kad ēku būvēja, tās izmaksas esot bijušas aptuveni 82 miljoni eiro.

«Valsts nekustamie īpašumi» 2008. gadā kopā ar Krievijas miljardiera Viktora Vekselberga kompāniju «Mežaparks SPV» dibināja kopuzņēmumu «Biroju centrs Ezerparks». Vekselbergs ieguldīja zemi un tika pie  2/3 kopuzņēmuma, savukārt valsts investēja 3,2 miljonus latu.  2015. gadā ēkā ievācās VID. Tikmēr Vekselbergs izlēma savas uzņēmuma daļas pārdot., un Laimdotas Straujumas valdība piekrita tās atpirkt.

«Valsts nekustamie īpašumi» priecājas, ka ietaupījums līdz 2044. gadam sasniegs 35,5 miljonus eiro, turklāt aizdevumu izdevies pārkreditēt izdevīgāk, ietaupot vēl pusmiljonu gadā. Neskatoties uz augstajām izmaksām un neelastīgajiem līgumiem, Valsts nekustamie īpašumi neuzskata šo darījumu par neveiksmīgu.

Konkursā par partnerību VID ēkas būvēšanā 2008. gadā pieteicās arī kompānija «Merks». Tā par zemi Skanstes ielas rajonā prasīja par  40 000 vairāk kā Vekselbergs. Toties peļņu uzņēmums plānoja 3% līmenī. Taču valsts izvēlējās Vekselberga zemi Mežaparkā ar peļņas likmi 5%.

Vienošanos ar Vekselberga uzņēmumu slēdza Aigara Kalvīša valdība pāris mēnešus pirms krīzes sākuma. Vekselbergs ir viens no Putinam tuvo oligarhu loka, kuru ASV iekļāvušas sankciju sarakstā  par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās.

Biroju un dzīvokļu ēku projekti Mežaparkā līdz šim bijuši daļa no Vekselberga koncerna «Renova Group».

«Mežaparks SPV» valdes loceklis Jānis Stakens «Nekā personīga» skaidro, ka

esot notikušas izmaiņas, un viņš jau vairāk nekā gadu ir šo uzņēmumu īpašnieks un patiesā labuma guvējs. Vekselberga kungs no šī projekta jau kādu laiku esot izstājies.

Šis esot viens no «trekno laiku» projektiem, kur bijušas lielas ekspektācijas, tai skaitā, arī par sadarbību ar valsti. No valsts puses esot bijuši dažādi solījumi, ka VID projekts neesot domāts kā vienīgais. Tad kļuvis skaidrs, ka tāda apjoma lidojums, tāda apjoma investīcijas, kas ieguldītas, nekad netiks atpelnītas.

«Ņemot vērā to, cik maz mēs sastādījām no kopējā »Renovas« aktīvu daudzuma, tika pieņemts lēmums, ka »Renovai« tas vairs nav aktuāli.»

Uzņēmējs Jānis Stakens ilgus gadus vadīja Maxima Latvija. Pirms četriem gadiem kandidēja vēlēšanās no ZZS un brīdī, kad valsts no viņa vadītā uzņēmuma iegādājās «Biroju centra Ezerparks» daļas, bija veselības ministra Gunta Belēviča ārštata padomnieks.

Zemē un īpašumos Vekselbergs Latvijā ieguldījis 60 miljonus eiro.

Daļa no šīs naudas par oficiālu miljonāri padarīja korupcijā apsūdzētā muitnieka Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedri Ināru Vilkasti.

Viņa 23 hektārus plašo teritoriju Mežaparkā iegādājās par 175 tūkstošiem latu.

Apmaiņā pret miljonu eiro Rīgas domē tika pieņemti labvēlīgi lēmumi par šīs zemes izmantošanas iespējām  un jau divas dienas vēlāk Vilkaste Vekselbergam zemi pārdeva par 30 miljoniem latu. Par kukuļošanu Vilkastei tiesa piesprieda naudas sodu, bet trim domes amatpersonām - cietumsodus. Savulaik Vekselbergs no Latvijas amatpersonām esot saņēmis solījumus, ka iegūs arī citus valsts pasūtījumus, piemēram, 27 stāvu ēkas būvniecībai blakus VID ēkai.