"Protams, emocijas kontrolēt sanāk sacensībās. Ja ir kāda neveiksmīga disciplīna tad zinu, ka panikā nevajag krist, jo vēl jau daudzcīņā viss var mainīties," sarunā ar Apollo atklāja vieglatlēte.
Ikauniece-Admidiņa atklāja, ka spēj arī nedaudz sevi paslavēt, taču ar to neaizraujas, jo iespējams, ka nākamajā mēģinājumā sanāks labāks rezultāts. "Ja padodas kaut kas super labs mazliet aplaudēju pati sev, bet lielas emocijas sacensību laikā neesmu izrādījusi, jo varbūt nākamajā mēģinājumā iespējams kaut kas vēl labāks," sacīja sportiste.
Runājot par attēliem, tad vieglatlēte atzina, ka tās esot skatījusies un sajūtas ir divējādas.
"Emociju bildes esmu redzējusi, bet reti. Vislabākās tās ir skriešanas distancēs, kur var redzēt kā ar sakostiem zobiem notiek cīņa līdz pat pēdējiem metriem. Protams, lodes grūšanas bildes ar piepūstiem vaigiem arī ir diezgan labas," smejoties atzina Ikauniece-Admidiņa.
Latvijas vīriešu basketbola izlases spēlētājs Artis Ate sarunā ar Apollo atzina, ka savas emocijas laukumā necenšas ierobežot. Basketbolists visam ļauj ritēt savu vaļu, jo saprot, ka tāds ir sports.
"Esot laukumā es nemēģinu kontrolēt emocijas. Tās nāk ārā dabiski, bet bieži vien paskatoties no malas, izskatās diezgan amizanti, jo parasti tās emocijas rodas pēc asākām epizodēm vai kādas saķeršanās ar pretinieku," atklāja Ate.
Ate atklāja, ka bieži vien līdzjutēji jau nezina, kas patiesībā notiek laukumā. "Skatītājs no malas nevar redzēt vai dzirdēt visu, kas notiek uz laukuma, jo bieži viss sākas ar vārdu apmaiņām un ja nervi neiztur, tad sāk parādīties asumi un emocijas," sacīja sportists.