Siltā vasara veicinājusi ceļu satiksmes negadījumu pieaugumu (1)

Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns informēja, ka lielā daļā negadījumu iekļūst gājēji.

SM pārstāvis norādīja, ka 98% gadījumu gājējs ceļu satiksmes rezultātā vai nu iet bojā, vai arī smagi cieš. Vairums šādu negadījumu notiek apdzīvotās vietās. 

"Lielākajai daļai cietušo gājēju ir auto vadītāja apliecība, kas liecina, ka šie cilvēki zina ceļu satiksmes drošības riskus," piebilda Vectirāns.

SM informācija liecina, ka bieži ir arī negadījumi uz gājēju pārejām, jo tās nav aprīkotas ar atbilstošiem satiksmes organizācijas līdzekļiem. Piemēram, bijuši gadījumi, kad pirms gājēju pārejas ir aizsegtas ceļa zīmes vai arī izvietots pārāk daudz ceļa zīmju.

Pēc Vectirāna vārdiem, tas ir maldīgs pieļāvums, ka visvairāk ceļu satiksmes negadījumi notiek sliktos laika apstākļos. "Sliktiem laika apstākļiem nav bijusi liela ietekme uz negadījumiem. Piemēram, 43% negadījumi notikuši saulainā un skaidrā laikā, tāpat puse negadījumu notikusi uz sausa asfalta," informēja Vectirāns.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāstīja, ka gada sākumā situācija uz ceļiem šķita mierīga, tomēr, iestājoties siltajam laikam, negadījumu skaits uz ceļiem pieauga.

Piemēram, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, līdz šim brīdim bojā gājušo skaits audzis par diviem cilvēkiem, sasniedzot 92 bojā gājušos. Savukārt šā gada augustā situācija krietni pasliktinājusies, jo šogad uz autoceļiem bojā gājuši 17 cilvēki, turpretī pērn tie bija 11 cilvēki.

Krapsis norādīja, ka vasarā lielākoties bojāgājuši autovadītāji, kuru paši izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu. Viņaprāt, ceļu satiksmes negadījumi vasarā saistīti ar labajiem laika apstākļiem, kas mudinājusi autovadītājus braukt pārgalvīgāk. Visvairāk negadījumu notiek Rīgas un Zemgales reģionos, kas tiek skaidrots ar intensīvo satiksmi.

Krapsis pauda satraukumu par ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaita pieaugumu. Šogad ceļu satiksmes negadījumos cietuši 362 bērni, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn. Bērni negadījumos lielākoties cieš vecāku neuzmanības dēļ, jo nereti bērni netiek piesprādzēti ar drošības jostām.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) piebilda, ka situācija ar drošību uz autoceļiem ir diezgan smaga.