Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Slidenā robeža: vai sieviete un vīrietis var būt tikai draugi?

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Pexels

"Par sieviešu draudzību viss tā kā būtu skaidrs, bet joprojām ir atklāts jautājums - vai starp sievieti un vīrieti var pastāvēt tīra, nevainīga draudzība?" jautā klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Lolita Muzikante un mēģina rast atbildes uz šo mūžam aktuālo jautājumu. Atsaucoties uz žurnāla "Ieva" jaunākā numura diskusiju par šo tēmu, es gan neesmu droša tieši par sieviešu draudzību, jo, manuprāt, tieši tur nekas nav skaidrs. 

Sieviešu un vīriešu draudzībai es ticu vairāk nekā sieviešu draudzībai, tas nu ir pavisam droši, jo saku to no savas pieredzes. Daudz draugu man tiešām nav, bet jāsaka, ka vīriešu kārtas draugu ir pat vairāk. Prātoju, kāpēc tas tā ir. Secināju, ka no vīriešu kārtas draugiem nekad neesmu dzirdējusi kaut kādas aizmugurējas baumas par sevi, bet no sievietēm gan. 

"Dunci mugurā" esmu dabūjusi tieši no sievietēm. Tas gan nenozīmē, ka tāpēc draudzība ar sievieti ir jāpārtrauc. Jāpiekopj, manuprāt, cita taktika - jāņem vērā, ko cilvēks par tevi ir teicis vai ko nodarījis, un jāpatur tas prātā, neatklājot, ko par viņu zini. Tā ir kā aizsargreakcija - tu vismaz zini, ar ko rēķināties citā reizē.

Protams, sievieti neuztveru par ienaidnieci vai konkurenti, tikai, ja "draudzene" nodarījusi pāri, esmu uzmanīgāka un gudrāka. Kā saka, "turi draugus tuvu, bet ienaidniekus (šoreiz ne burtiski) vēl tuvāk".

Jo vecāks kļūsti, jo grūtāk ir atrast jaunus draugus un uzticēties. Jautājums ir - vai to vispār vajag?

(..) Psiholoģe un psihoterapeite Lolita Muzikante jaunākajā žurnālā "Ieva" stāsta, vai draudzība var pastāvēt tikai starp viena dzimuma cilvēkiem, vai tomēr tā iespējama arī starp sievieti un vīrieti. (..)

Speciāliste uzskata, ka visnevainīgākā no draudzībām starp vīrieti un sievieti ir tāda, kas veidojusies kopš bērnības, jo tā bieži vien vijoties cauri visai dzīvei un draugi kļūstot gandrīz par radiniekiem. Viņi viens par otru zina tikpat daudz, kā brālis un māsa zina viens par otru. Cits draudzības veids, kā uzskata speciāliste, esot draudzība, kas radusies kopīgu interešu dēļ vai studiju laikā, proti, ja draugiem ir kopīga aizraušanās.

Pilnīgi varu piekrist speciālistei. Man arī ir kāds lielisks draugs, kuru pazīstu no bērnības, bet interesanti, ka tuva draudzība mums izveidojusies tikai pieaugušā vecumā. Nevaru izskaidrot, kāpēc. Manuprāt, vienotas formulas nav. Un, kaut arī draugs kādreiz ir izmetis joku, ka mani precēs, ja neviens cits neprecēs, es to vienmēr esmu uztvērusi kā joku. Katrā ziņā es ignorēju iespēju, ka viņš mani varētu uzskatīt par kaut ko vairāk nekā draugu.

Psiholoģe uzskata, ka pavisam citāda ir situācija, ja draudzība veidojas jau pieaugušā vecumā starp draugu draugiem vai kādas ballītes rezultātā:

"Šīs ir visslidenākās attiecības, jo tām nav konkrētas bāzes. Cilvēki satiekas, sāk runāties - o, mums labi sapas! Taču iespējams, kādam no abiem jau sākotnēji ir dziļāka interese, kas tiek slēpta aiz lozunga - mēs esam tikai čomi. 

(..) Tai pašā laikā nevar pavisam izslēgt seksuālas intereses iespējamību."

Situācijas, protams, ir dažādas, un sekot stereotipiem būtu muļķīgi. Nereti viena vai otra puse ir ieinteresēta, lai starp draugiem būtu kas vairāk nekā tikai draudzība. Es pat domāju, ka tā ir biežāk, nekā spējam iedomāties, vismaz manā pieredzē tā ir gadījies, tomēr uzskatu, ka, vienojoties par draudzības noteikumiem, arī šādu draudzību ir iespējams saglabāt un tā "strādā". Būtiski arī, vai vienam no draugiem - sievietei vai vīrietim - ir otra puse. Tas daudz ko atvieglo. Mans secinājums: ir vai nav viens no draugiem otrā "ieķēries" - draudzību ir iespējams uzturēt, ievērojot noteikumus.

(..)

Psihoterapeite: "Vēl arī tas, ka par draugu parasti izvēlamies cilvēku, kurš mums ir simpātisks, visdrīzāk arī fiziski. Par draugiem parasti neizvēlamies cilvēkus, kas mums ir nepatīkami pēc smaržas, izskata. Tātad viņš mums ir simpātisks, interesants, kaut arī primāri bijušas svarīgas tieši emocionālās lietas. Tiklīdz ir problēmas personīgajās attiecībās, var nostrādāt arī šis faktors. Var gadīties, ka neviena puse iepriekš nav aizdomājusies par intīmām attiecībām, bet attiecīgā situācija uz to izprovocē."

Es īsti tam negribētu piekrist, jo, manuprāt, intīmas attiecības ne vienmēr rodas emociju, jūtu rezultātā.

Dažkārt tas var būt tikai sekss un nekas vairāk, arī no sieviešu puses - lai vai kā vīrietim nepatiktu to dzirdēt, jo, kā zinām, bieži vien speciālisti apgalvo, ka sievietes nespēj tuvoties vīrietim, ja viņai pret vīrieti nav jūtu. Tas nu gluži tā nav. Ja cilvēki ir pieauguši un nobrieduši un vēlas kaut ko vairāk, tam vajadzētu būt apzinātam solim, turklāt kurš teicis, ka pretējā dzimuma draugam ir jābūt fiziski pievilcīgam?

(..) "Jāatceras - pat ja tev nekad mūžā nav pat prātā nākusi doma par ko romantisku jūsu starpā, nav neiespējami, ka tādas domas bijušas tavam draugam. Par to ir vērts padomāt tad, ja sievietei ir attiecības, bet viņas draugam vīrietim ne.

Piemēram, viņam ir četrdesmit gadu, bijušas draudzenes, bet īstu attiecību nav. Iespējams, viņš neapzināti meklē un nevar atrast tādu sievieti, kas būtu kā viņa draudzene - tikpat saprotoša, forša, ar kuru būtu tikpat daudz kopīgu interešu," uzskata Lolita Muzikante. 

Ak jā, tā nu tas ir, bet nemaz nevajag, lai viņam ir bijušās draudzenes, arī esošās draudzenes bieži vien paliek otrajā plānā.

(.. )

Kā uzskata speciāliste, jūsu draudzība ir apdraudēta, ja: 

  • tiekaties intensīvi - katru dienu, katras brīvdienas;
  • vienmēr tiekaties tikai un vienīgi divatā, izslēdzot citus; 
  • pirms tikšanās ar viņu tu īpaši pucējies, domā par to, lai izskatītos īpaši labi viņa klātbūtnē;
  • viņš tavās domās aizņem ļoti daudz vietas. Varbūt jūs tiekaties reizi mēnesī, bet, ja domā par viņu katru dienu, domās ar draugu pat sarunājies, jūsu attiecības jau ieguvušas citu nokrāsu.  

(..)

Ideāli, ja tavs labākais draugs ir arī tava otra puse, tad nav nekādu lieku jautājumu un pārpratumu. Varu sevi minēt kā piemēru - ja esmu attiecībās, retāk meklēju savu draugu-vīriešu klātbūtni, un arī viņi mani retāk uzmeklē, it kā viņiem būtu kāds draudzības radars, kas ziņo "tagad netraucēt!". Jā, turklāt svarīgi, lai tava otra puse ir tavs labākais draugs, tad atkrīt runas par slideno draudzību ar pretējā dzimuma pārstāvi.

Visu psiholoģes un psihoterapeites Lolitas Muzikantes viedokli lasi jaunākajā žurnālā "Ieva".

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu