/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/12/8711402t1h6f83.jpg)
Latvijas tiesu līdzšinējie spriedumi neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, trešdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš.
VID: tas, ka finanšu noziegumi neiet mazumā, ir tiesu vaina (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš minēja, ka no 2004.gada līdz 2016.gadam tiesa nav piespriedusi nevienu reālu cietumsodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai gan tas tiek uzskatīts par sevišķi smagu noziegumu, kar kuru Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem.
Vienlaikus Podiņš norādīja, ka kopumā laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam par finanšu noziegumiem tiesas ir piespriedušas 20 cietumsodus, laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam - divus cietumsodus, bet laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam - trīs cietumsodus.
/nginx/o/2018/09/19/11429145t1h28c8.jpg)
Laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam tiesas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izskatījusi trīs krimināllietas un visos trijos gadījumos piespriesta nosacīta brīvības atņemšana.
Podiņš sacīja, ka kopumā šajā laikā par finanšu noziegumiem - krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu nemaksāšanu - tiesās ir izskatīti 163 kriminālprocesi. Reāla brīvības atņemšana piespriesta trijos procesos par nodokļu nemaksāšanu, kamēr 40 procesos piespriesta nosacīta brīvības atņemšana, 24 procesos - piespiedu darbs, 17 procesos - naudas sods, bet 79 procesi vēl atrodas tiesā. Kopumā tiesāt nodotas 100 personas.
Tāpat viņš informēja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kriminālvajāšanai nosūtītajos kriminālprocesos tiesu vidēji piespriestie sodi ir reāla brīvības atņemšana uz septiņiem mēnešiem, nosacīta brīvības atņemšana uz 18 mēnešiem, naudas sods vidēji 17 minimālo mēnešalgu apmērā, kā arī piespiedu darbs vidēji 231 stunda.
"Tas, ka finanšu noziegumi neiet mazumā, ir tiesu vaina. Saņemot tik vieglus sodus, noziedznieki tūlīt pat atgriežas jau ierastajā rūpalā, tikai ir kļuvuši vēl gudrāki. No 100 personām noziedzīgajā apritē neatgriežas tikai kādi divi vai trīs," uzsvēra Podiņš.
Pēc viņa teiktā, ja nebūs notiesājošu spriedumu ar reāliem cietumsodiem, nesekmēsies arī finanšu noziegumu apkarošana. "Arī "Moneyval" savā ziņojumā uzsver, ka Latvijā nav notiesājošo spriedumu par sevišķi smagiem finanšu noziegumiem. Pagaidām nekas neliecina, ka tiesu pusē varētu būt kādi uzlabojumi," sacīja Podiņš.