Ingmārs Līdaka publicējis nekrologu ziemeļbriedim (4)

"Šorīt ilgi stāvēju pie zoodārza ziemeļbriežu aploka. Manī no garu skropstu ieloka vērās apbrīnojami lielu un tumšu acu pāris. Viens solis aiz barjeras, un varētu noglāstīt samtaino, mīksto briežumātes Kalmes purniņu... Pirms dažām dienām viņai nomira nepilnus trīs mēnešus vecs mazulis. Nomira ilgās mokās uz vetārstu operāciju galda." 

"Nu jau briežumāte savu dēlu Merkūriju vairs nemeklē un neklīst noliektu galvu pa aploka attālākajiem nostūriem, klusi īdēdama, kā to darīja pāris dienas pēc tam, kad telēns no rīta pēkšņi saguma aploka vidū un tika aiznests uz veterināro ambulanci."

"Nu saņemts vetārstu slēdziens par ziemeļbriedēna nāves cēloņiem – tas nepārprotami vēsta, ka vainojami apmeklētāju sniegtie cienasti, kuri pieaugušu dzīvnieku nobeidz palēnām, bet mazuļa kuņģi saārda daudz ātrāk. "

"No vienas puses, varu saprast tos vecākus, kas vedina savus bērnus padalīties ar dzīvniekiem savu kārumu notiesāšanā. Dzīvnieciņš droši vien badā... barjera tik zema... dzīvžogs vēl nav sazēlis neizbrienamā šķērslī... un gan jau tie rododendri neiznīks, ja tiem pārbridīs pāri sīku kājiņu pāris..."

"No otras puses, man žēl to bērnu, kuriem vecāki māca, ka žogs nav žogs, ja tam iespējams tikt pāri. Varbūt viņiem māca arī to, ka iela jāšķērso tieši pie sarkanās gaismas... Man žēl to jauno meiteņu, kuru rokās viņu aprūpētais ziemeļbriedēns nomira! Viņas nedrīkstēs ienīst zoodārza apmeklētājus, jo tāds ir viņu darbs un nevienam uz pieres nav rakstīts, vai tas labestības sērgas pārņemts dzīvnieku piebarotājs, vai saprātīgs zoodārza un dzīvnieku draugs." 

"Man žēl arī to gandrīz 30 gadu, kurus esmu pavadījis zoodārzā un nerimstoši aicinājis apmeklētājus nekāpt pāri žogiem un nebarot dzīvniekus, kuriem LIELĀKĀ PROBLĒMA IR APTAUKOŠANĀS, nevis barības trūkums!"

"Sestdien, kāda barjeru šķērsojusi ģimenīte, teju vai sajūsmā spiegdama, saujām bārstīja ziemeļbriežiem kraukšķīgus kartupeļu salmiņus akurāt sprīdi no liela uzraksta “LŪDZAM NEBAROT” trīs valodās, bet es nupat parakstīju milzu rēķinu par ķērpju piegādi ziemeļbriežiem no Skandināvijas... Lai tie saņemtu pareizu, sabalansētu un sugai piemērotu barību..."

"Ziemeļbriedenes Kalmes tumšajās, garo skropstu ieskautajās acīs lasāma bērnišķīga lētticība un uzticēšanās. Šeit, zoodārzā viņa ir pieradusi, ka apkārt ir tikai draugi, kas zina, ko dara. "Mums jāatbild par tiem, ko esam pieradinājuši...". Patiesi vārdi!"

"Bet es tagad nezinu, vai pārbūvēt visus žogus nepārkāpjamā augstumā, padarot zoodārzu par dzīvnieku un cilvēku cietumu! Varbūt nolīgt apsargu vienību, kas rokudzelžos no zoodārza izraida labestības apsēstus vecākus ar vēl neko nesaprotošiem bērniem, sabojājot atpūtu katram, kas atnācis ciemos pie dzīvniekiem!" 

"Bet zoodārza misija ir saglabāt un vairot savvaļā izzūdošas dzīvnieku sugas (tostarp meža ziemeļbriežus), kā arī izglītot cilvēkus par pasaules dabas daudzveidību. Un to izdarīt cietumā nav iespējams! Tad nu varu vien lūgt tos labestības sērgas apmātos – nenāciet ciemos! Arī bez Jūsu nopirktās ieejas biļetes zoodārzs izdzīvos. Dzīvību par naudu nevar nopirkt un, nopērkot zoodārza ieejas biļeti, neviens NEDRĪKST IEGŪT TIESĪBAS LEMT PAR DZĪVNIEKA DZĪVĪBU!"