Kā izdevumam "Privātā dzīve" pastāstīja mūziķis un dzejnieks Guntars Račs, nevienam nav spēks paredzēt šādas traģiskas situācijas, jo, atgūstot Latvijas neatkarību, neviens savu veselību nesaudzēja.
"Veidojot biznesu, bija milzīgs stress, arī brāļiem Mediņiem reketa laikos mierīgi neklājās. Tagad, kad varētu mierīgi padzīvot, veselība jau bija pamatīgi iedragāta. Brāļi bija iegājuši ļoti riskantā biznesā, un neviens kluba īpašnieks nekad nav izgulējies, jo nemitīgi jārisina problēmas ar emocionālajiem mūziķiem, virtuvi, apsargiem. Sāpīga apziņa, ka paliek tikai viens brālis... Es viņus uztvēru kā tandēmu, jo abi visur piedalījās. Vienmēr bija sajūta, ka brāļi Mediņi būs mūžīgi un ar viņiem varēs visu sarunāt. Mierīgi un līdzsvaroti. Bija sajūta, ka nekas nevar noiet greizi. Vienkārši cilvēki bez lielām ambīcijām, lai gan veikuši lielus projektus. Protams, sākumā, kad abiem Liepājā piederēja klubs Pablo, viņiem viss bija kā viens liels rokenrols, jo brāļi cīnījās gan ar vietējo ieradumiem, gan ar pašvaldības vēlmēm un iespējām," sajūtās dalās Račs.