Vējonis: ES iekšpolitiski bijusi pārāk piesardzīga (3)

Viņš uzsvēra, ka Latvijai šis ir nozīmīgs laiks, jo tā svin savu simtgadi, savukārt visai Eiropai šis laiks ir jaunu pārmaiņu un izaicinājumu laiks. Viņš norādīja, ka prezidenti atklātā sarunā diskutējuši par to, kā saglabāt un attīstīt vienotu un drošu Eiropu. Vējonis skaidroja, ka Eiropas nākotnes diskusija jau daudzus gadus ir centrālā Arajološas sanāksmes tēma, kā arī ikdienā tā kļuvusi par nozīmīgu tēmu visā ES.

"Mēs diskutējām par izaicinājumiem, ar ko saskaras ES dalībvalstis un par risinājumiem, lai šos izaicinājumus varētu pārvarēt. Lēmumu pieņēmējiem un pilsoņiem ir jāsadarbojas to risināšanā. Pilsoņi ir tie, kas ievēl politiķus, un bez pilsoņu un vēlētāju viedokļa nebūs iespējams panākt ilgtspējīgu un stabilu ES attīstību. Atbildīga attieksme pret Eiropas nākotni sakņojas traģiskajās Eiropas vēstures lappusēs, un arī Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar daudzu valstu un nāciju likteņiem," sacīja Vējonis.

Latvijas Valsts prezidents vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka

diskusija par Eiropas nākotni vairs nevar palikt tikai kā tēma filozofiskām apcerēm, jo Eiropas nākotnei ir nepieciešams praktisks raksturs - tai ir nepieciešamība novērtēt to, kur ES ir kļūdījusies, un arī nepieciešamība operatīvi pieņemt lēmumus, ātri reaģēt uz situācijām un prasme īstenot rezultātus nesošus risinājumus.

Būtiski arī neizšķiest resursus un veidot ilgtspējīgu politiku, kas kalpos Eiropas pilsoņiem, pārliecību pauda Vējonis.

"Ir skaidrs, ka ES vairāku desmitu gadu garumā panākusi daudz sasniegumu, jo ir politiskā stabilitāte, labklājība un miers, bet tas viss pēdējos gados tiek apšaubīts, kam par cēloni kalpojuši ārēji mēģinājumi nopelt Eiropas demokrātiskos sasniegumus.

Brīžiem redzam pat iejaukšanos Eiropas politiskajās norisēs. Iekšpolitiski esam bijuši piesardzīgi atzīt šos izaicinājumus un esam kavējušies ar ilgtspējīgiem un sabiedrībai svarīgiem lēmumiem un to skaidrojumiem, tāpēc bieži vien saskaramies ar tām problēmām, ko ikdienā novērojam," teica Latvijas Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēra, ka centieni iejaukties vēlēšanās, viltus ziņas, dezinformācijas izplatība un citi apstākļi ir kļuvuši par Eiropas politiskās dzīves ikdienas sastāvdaļu. Viņaprāt, apzinoties izaicinājumu daudzveidību, ir svarīgi nodrošināt dažādu drošības politikas līdzekļu esamību un strādāt pie to modernizācijas, lai spētu reaģēt uz šādām situācijām. Pēc Latvijas Valsts prezidenta domām,

ES nedrīkst atļauties būt pavirša pret nevienlīdzības izaicinājumiem, plaisu starp varu un sabiedrību, klimata pārmaiņām, sabiedrības fragmentācijas un dzīvošanas "informācijas burbuļos".

"Tie ir šodienas izaicinājumi, ar kuriem brīžiem manipulē ārēji spēlētāji, lai apšaubītu mūsu spēju rīkoties. Tādēļ ir ļoti svarīga gan nacionālo valstu, gan visas Eiropas noturība. Ja mēs un sabiedrība nebūsim tam gatavi, tad cietīsim zaudējumus. Arī Latvija ir apņēmīga savā rīcībā novērst potenciālos riskus, un Latvija lepojas ar savu ieguldījumu Eiropas drošības stiprināšanā," norādīja Vējonis, piebilstot, ka katra Arajološas grupas sanāksme ir ieguldījums kopējās Eiropas drošības un nākotnes jautājumu risināšanā un stabilitātē.

Savukārt Grieķijas prezidents Prokopis Pavlopuls klātesošajiem norādīja, ka sanāksmes diskusiju laikā iezīmējusies ideja, ka Arajološas grupas tikšanas notiek brīdī, kad ES atrodas krustcelēs, jo jau nākamgad gaidāmas Eiropas vēlēšanas. Viņaprāt, tās noteiks ES nākotni, kā arī varētu būt sarežģītas, taču tieši šis esot īstais laiks, lai rīkotos, un būtiski iedzīvotājiem to pavēstīt. "Skaidrs, ka visi ārējie spēlētāji centīsies kaut kādā veidā šīs vēlēšanas ietekmēt," piebilda prezidents.

"Lai gan pārstāvam parlamentāras republikas, mēs apzināmies mūsu valstu iedzīvotāju un ES iedzīvotāju viedokli un redzējumu, tādēļ mums jāaizstāv Eiropas redzējums.

Eiropai ir nozīmīga loma ne tikai tās pilsoņu kontekstā, bet arī attiecībā uz visiem pasaules iedzīvotājiem," uzsvēra Pavlopuls, piebilstot, ka šur tur parādās dažādas populistiskas idejas, kas atgādina par vēstures drausmām, kuru rezultātā tika iznīcināta teju visa Eiropa, tādēļ nedrīkst šo ideju īstenošanu pieļaut nākotnē.

Viņaprāt, Eiropai jākļūst par federāla tipa Eiropu, neatsakoties no valstu suverenitātes. Tas jādara tādēļ, lai nodrošinātu demokrātijas īstenošanu visos līmeņos, pārliecināts Grieķijas prezidents.

"Dzīvojam ļoti nemierīgā laikā, un nepieciešams stiprināt vienotu ārējo drošības politiku, kā arī jānodrošina solidaritāte. Risinājuma meklējumi bēgļu krīzei ir pārbaude visas ES līmenī. Jo solidārāk to darīsim, jo labāki būs rezultāti," skaidroja Pavlopuls.

Savukārt Maltas prezidente Marī Luīze Koleiro-Preča pauda pārliecību, ka ES nākotne ir saistāma ar tās cilvēkiem un ļoti proaktīvu līderu pozīciju. "Diskusiju laikā esam pārrunājuši ļoti daudzus jautājumus, tajā skaitā "zaļo Eiropu" un ekonomiskos jautājumus. Būtiski, ka līderiem šādi jautājumi ir jāpārvērš faktiskā rīcībā par labu Eiropai. Atlikušajos pāris mēnešos ES iedzīvotājiem ir jāvienojas, lai ES pēc vēlēšanu norises notiktu attīstība," sacīja Koleiro-Preča.

Tikmēr Portugāles prezidents Marčelo Rebelo de Sousa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi būt patiesiem pašiem pret sevi, ievērojot ciešo nostāju attiecībā uz kopīgajām ES vērtībām.

Politiskās, sociālās, ekonomiskās tiesības, tiesiskums, neatkarīgi mediji un vārda brīvība ir vērtības, bez kurām nevar iedomāties Eiropu, jo tā vairs nebūtu demokrātija, uzsvēra prezidents. Viņaprāt, būtiski arī atbrīvoties no ksenofobiskiem viedokļiem.

"Saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, kas var radīt vietu populistiskām idejām, tādēļ jācenšas izprast un pielāgoties strauji mainīgajai politiskajai videi. Svarīgi būt solidāriem un pieņemt stratēģiskas izvēles, lai stātos pretī daudziem izaicinājumiem.

Nepieciešams atrast ilgtspējīgu ekonomisko ietvaru. Jābūt arī vienotiem un solidāriem migrācijas un bēgļu jautājumā. Migrācija nav pārejoša parādība, tādēļ nepieciešams politisks redzējums, lai iedrošinātu arī attīstību Āfrikā un tuvējās ES kaimiņvalstīs," uzsvēra Rebelo de Sousa.

Pērn Arajološas grupas sanāksme norisinājās Maltā. Nākamgad sanāksmi uzņems Grieķija, bet 2020.gadā tā notiks Portugālē.

Jau vēstīts, ka šonedēļ Latvijā ieradās 13 ES valstu prezidenti, lai 14.Arajološas grupas neformālajā sanāksmē Rundāles pilī un Rīgas pilī diskutētu par Eiropas nākotni.

Arajološas grupa ir ES dalībvalstu prezidentu neformāla tikšanās, kurā tradicionāli piedalās parlamentāro republiku prezidenti, kuru pienākumos neietilpst izpildvaras funkcijas. Pirmā grupas sanāksme pēc toreizējā Portugāles prezidenta Žorža Sampaiju iniciatīvas notika 2003.gadā Portugāles pilsētā Arajološā.

Arajološas valstu grupā ietilpst Austrija, Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija.