Aicinājumi plašāk atvērt darba tirgu ir vienkāršākais variants, bet darbaspēka rezerve ir arī Latvijā (12)

"Darba meklētāju īpatsvars pašlaik ir 8%. Turklāt tas tikai daļēji raksturo patieso ainu, jo tie ir cilvēki, kuri nestrādā un darbu meklē aktīvi. Ja mēs pieskaitītu arī tos, kuri, piemēram, piespiedu kārtā strādā daļu laika, bet labprāt strādātu pilna laika slodzi, ja pieskaitām tos, kuri darbu vairs nemeklē, jo kādu laiku to nav izdevies atrast, darba meklētāju īpatsvars varētu gandrīz dubultoties - līdz 15%. Tas nozīmē, ka darbaspēka rezerve ir," norādīja Latvijas Bankas pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, galvenā problēma slēpjas tajā, ka potenciālo darbinieku kvalifikācija neatbilstībā darba devēju pieprasījumam.

"Pārkvalificējot un apmācot šādus cilvēkus, viņus varētu iesaistīt darba tirgū. Tas, protams, ir grūtāk, nekā, vienkārši labojot likumu, ievest cilvēkus no citām valstīm. Taču pragmatiski domājot par valsts attīstību, mums šie cilvēki ir jāiesaista darba tirgū. Tas atvieglos gan šo cilvēku dzīvi, gan uzlabos valsts sociālā budžeta situāciju. Pārkvalifikācija un izglītības politika ir galvenās jomas, par ko jādomā," sacīja Rutkaste.

Viņš uzsvēra, ka naudas apmērs, kas Latvijā ir atvēlēts pārkvalifikācijas programmām, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, joprojām ir relatīvi neliels. Tāpat ir jautājumi par pārkvalifikācijas efektivitāti, jo īslaicīgu kursu laikā nav iespējams apgūt jaunu arodu vai kvalifikāciju. "Tām būtu jābūt nopietnām mācībām kā arodskolās vismaz sešu, deviņu mēnešu ilgumā arodos, kuri ir pieprasīti darba tirgū," pauda Latvijas Bankas pārstāvis.

Tāpat Rutkaste atzīmēja, ka problēmas redzamas reģionālajā neatbilstībā, jo vairums brīvo vakanču nav tajās pašvaldībās, kur koncentrējies lielākais skaits bezdarbnieku. "Liels bezdarbs ir Latgalē, un tad ir jautājums, vai šie Latgales cilvēki, kuri meklē darbu, ir gatavi braukt strādāt un ir spējīgi atrast mājokli Rīgā, Valmierā vai citur, kur darbaspēka pieprasījums ir liels," viņš pauda.

Rutkaste prognozēja, ka atalgojums Latvijā turpinās augt, bet vidējā termiņā algu pieaugumam vajadzētu palēnināties un 5% izaugsme gada laikā būtu normāls līmenis. Taču tuvākajā laikā gada izaugsme būs 7-8% līmenī.

"Jau pašlaik algas aug straujāk nekā produktivitāte, kas nozīmē arī to, ka uzņēmumu izmaksās arvien pieaug algu spiediens. Pozitīvi ir tas, ka eksporta nozarēs šī algu un produktivitātes plaisa nav tik liela. Pamatā tas attiecas uz ar vietējo ekonomiku saistītajām nozarēm - būvniecību u.c. -, kuras tiešā veidā nav saistītas ar starptautisko konkurenci. No tāda viedokļa situācija vēl ir normāla, bet ir skaidrs, ka ilgstoši arī tas turpināties nevar. Agrāk vai vēlāk caur optimizāciju, darbinieku atlaišanu ekonomika sāks augt lēnāk. Tas ir pašregulējošs mehānisms - ekonomika aug lēnāk, pieprasījums pēc darbaspēka samazinās," prognozēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Taču viņš arī pieļāva, ka spiediens uz politiķiem par Latvijas darba tirgus plašāku atvēršanu no uzņēmēju puses turpināsies, ja vien ekonomikas izaugsme būtiski nesabremzēsies, jo tas ir šķietami vienkāršākais risinājums.

"Tomēr ne vienmēr vienkāršākais risinājums ir labākais ilgākā laika periodā. Taču situācija darba tirgū ir saspīlēta, tādēļ spiediens būs. Iespējams, ir pamats arī darbinieku ievešanai, piemēram, sezonāliem darbiem lauksaimniecībā vai vēl kādās nozarēs. Bet slūžu atvēršana darbinieku piesaistei ārvalstīs kopumā nebūtu attaisnojama, ja mums pašiem cilvēki ir bez darba," uzsvēra Rutkaste.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 75,4 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gada otrajā ceturksnī 30,3% jeb 428 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka augusta beigās Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 23 tūkstoši brīvu vakanču, no kurām vairāk nekā puse Rīgas reģionā.