Dažkārt esmu teicis, ka dodos uz bāru ar kolēģiem, bet vedu turp kāda kolēģa sievu. Sieva nekad mani nav turējusi aizdomās.
Esmu bijis ļoti piesardzīgs: neteicu, ka eju tikties ar konkrētu cilvēku, jo viņš tajā laikā varētu izlikt soctīklos bildi, ka atrodas kaut kur citur citā kompānijā.
Un jā, es vienmēr esmu lietojis prezervatīvu. Izņemot vienu reizi, kad sieviete man to aizliedza. Uz infekcijām neesmu pārbaudījies, ceru, ka neko neesmu saķēris.
Vai esmu domājis atzīties sievai? Nē. Dažkārt domāju, ka ir vērts mest sānsoļiem mieru, bet tas ir grūti. Protams, mānīt mīļoto cilvēku ir grūti un neglīti. Pagaidām es domāju atstāt visu, kā ir.
Pāris reizes esmu jautājis sievai, ko viņa domā par seksu trijatā. Varbūt ir par to domājusi, fantazējusi? Viņa tikai atbild, ka kaut ko tādu piedāvāt esot nesmuki. Viņa neesot nodarbojusies ar seksu ne ar vienu citu, izņemot mani, un, ja man būtu izdevies pielauzt viņu uz jauniem piedzīvojumiem, iespējams, es būtu izpļāpājies, taču tas nekad nenotiks.
Viņa būtu sagrauta. Protams, sirdsapziņa grauž, ka es tā rīkojos, bet ar laiku pie šīs sajūtas pierod. Turklāt mani sānsoļi attiecībām piešķir dzirkstelīti un uzlabo mūsu laulību! Lūk, tas ir mans attaisnojums. Nedomāju, ka ko tādu viņa piedotu, ja uzzinātu.
Patiesībā tā dzīvot ir patīkami. Vismaz man. Tā ir mana pasaule, par kuru vairāk neviens nezina, un tur es varu būt pats - tāds, kāds esmu.
Sievai par seksu gan nepatīk runāt. Kad es viņai pērku skaistu veļu vai seksa rotaļlietu, viņa jautā man - kāpēc?
Piedzīvojumi mani ir iemācījuši kontrolēt to, ko daru, un būt uzmanīgam. Jā, es saprotu, ka tas viss ir amorāli un nepiedodami. No otras puses - dzīvojam vienreiz un ir jāizmēģina visdažādākās baudas!