"Caur ērkšķiem uz..." Laura par potēm: ja liktenis lems - nomirsi un nekāda vakcīna nepalīdzēs (2)

"Caur ērkšķiem uz..." populārā dalībniece Laura, kas ir arīdzan māmiņa: "Uzskatu, ka pēc bērniņa dzimšanas visas  potes, ko iesaka ārsts, ir nepieciešamas. Tās ir vajadzīgas, lai bērns būtu gatavs dzīvei un droši varētu apmeklēt bērnudārzu un skolu. Imunitāte ir jāstiprina.

Manuprāt, nav nepieciešamas ērču un gripas potes. Nekad nav bijusi saskare ar šīm lietām, neviens no mums nav dabūjis ērci. Uzskatu, ka nevajag vakcinēties pret ērcēm. Kad ej uz mežu pastaigā, pēc tam ir rūpīgi jāpaskatās, vai uz ķermeņa nav neviena ērce. 

Es uzskatu tā - ja liktenis lems, nomirsi un nekāda vakcīna nepalīdzēs, nav lieki jātērē nauda, tas ir dārgi, un imunitāte ir jāstiprina.

Ir jāpiekopj tradicionālas metodes un jāseko līdzi bērniem. Gluži tāpat kā no atsevišķām vakcinācijām, izvairos arī no antibiotiku lietošanas gan sev, gan bērniem."

Viedokļi dalās. Tie, kas ir kategoriski pret vakcīnām, mēdz jautāt - kurš uzņemsies atbildību par tiem bērniem, kas saslimuši vai pat miruši no vakcīnu izraisītajām blakusparādībām?

Kā informē www.mammamuntetiem.lv, eksperti pārsvarā ir par vakcīnēšanu. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) infektoloģe Dace Zavadska uzskata: "Mūsdienu vakcīnas ir pētītas gadu desmitiem, tāpēc kļuvušas krietni drošākas.” Infektoloģe norāda, ka vakcīnas pasargā no komplikācijām, smagiem gadījumiem un pat nāves, turklāt tādas bīstamas slimības kā difterija un tuberkuloze Latvijā vēl joprojām atrodas epidēmijas līmenī.

„Ja kāds baidās no iespējamām blaknēm, katrai vakcīnai līdzi ir anotācija, ko var izlasīt pirms potēšanas. Tajā ir norādītas visas iespējamās blaknes – biežākās, retākās, pavisam retās. 

Savukārt Zāļu valsts aģentūras Zāļu blakusparādību monitoringa nodaļas vadītājas vietniece Zane Neikena stāsta, ka visām vakcīnām, tāpat kā citām zālēm, varot būt arī blaknes, taču, salīdzinot ar citām zālēm, vakcīnas mūsdienās ir īpaši drošas, jo tās profilaktiski dod veseliem cilvēkiem, galvenokārt bērniem.” 

Latvijas Infektoloģijas centra infektoloģe Ilze Vingre:

"Savā garajā infektoloģes praksē esmu redzējusi, kā cilvēki smok  difterijas plēvēs, zinu, kāds ir iznākums, slimojot ar stinguma krampjiem, poliomielītu. Nevienam šīs infekcijas nenovēlu. Tāpēc savus bērnus un mazbērnus esmu potējusi pret visām slimībām, pret kurām ir vakcīnas.”

Ģimenes veselības centra "Stārķa ligzda" vecmāte Dina Ceple:

"Mans viedoklis ir tāds, ka vakcinācija ir laba un pareiza, kas savu devumu sabiedrības aizsardzībā dod un ir devusi vienmēr.  Ideālā valstī ideālam ārstam būtu pietiekami daudz laika, ko veltīt katra cilvēka aprūpei, lai profesionāli izvērtētu katram individuāli nepieciešamās un piemērotās vakcīnas, ņemot vērā pacienta vecumu, sociālos un dzīves apstākļus, izglītības līmeni un slimību anamnēzi personīgi un ģimenē. (..)

Manuprāt, katram vecākam vakcinācijas nepieciešamību vajadzētu izvērtēt atbilstoši savām zināšanām – ja mēs esam zinoši slimības izcelsmē un izpausmēs, mēs zinām, kā tieši rīkoties gadījumos, lai slimība mūs nepiemeklētu, vai kur meklēt palīdzību, ja saslimšana ir notikusi. Tiem vecākiem, kas baidās paši izlemt un pieņemt lēmumu par bērna vakcināciju, vajadzētu vakcinēt pēc tās shēmas, ko piedāvā Latvijas veselības aprūpes sistēma. Tas, protams, dod vecākiem iespēju visu atbildību par vakcinācijas ieguvumiem un sekām novelt uz valsti un medicīnas institūcijām. Taču, manuprāt, vainīgo meklēšana ārpus savas darbības un rīcības ir nedaudz negodīga, jo daudzas lietas dzīvē ir mūsu pašu izvēle, tajā skaitā arī lēmums laist pasaulē bērnu. Tāpat kā katras mammas un tēta atbildība ir kā mazo barot – zīdīt vai ar piena maisījumu, tāpat arī – vai un kādas potes bērnam ir nepieciešamas."