Pediatrs: pētījumi rāda, ka fiziski neaktīviem bērniem ir grūtāk koncentrēties un mācīties

Kā liecina sporta zīmola 4F aptauja, 76% vecāku vedīs bērnus uz to sporta sekciju, kas interesē viņus pašus, un tikai 6% vispirms konsultēsies ar pediatru, kurš sporta veids vislabāk piemērots viņu mazulim. Tomēr pediatri uzskata, ka katrā vecumā jāattīsta atšķirīgas fiziskās prasmes un jākonsultējas ar ārstu, ja bērnam ir hroniskas slimības.

Pediatre Liene Smane stāsta, ka 6-7 gadu vecumā bērna locītavas kļūst stiprākas. 8-11 gadu vecumā var attīstīt bērna ātrumu, tāpēc ir ieteicams nodarboties ar skriešanu un vieglatlētiku, bet spēku un izturību labāk trenēt, tikai sasniedzot vienpadsmit gadu vecumu. Reakciju vislabāk attīstīt 8-9 gados, ritmu un līdzsvara izjūtu - no 9 līdz 12 gadiem, bet pēc 12 gadiem jau ir grūti veidot prasmi orientēties telpā un sarežģītu kustību tehniku.

„Daudzus vecākus nodarbina jautājums, kad bērnu sūtīt uz sporta sekciju. Piemērots vecums tam ir 4-5 gadi, tad jau var sākt mazuļa iepazīšanos ar dažādiem sporta veidiem un vērot, kurš no tiem viņam patīk vislabāk.

Vadoties pēc pasaules sporta organizācijas ieteikumiem, bērnam ir jābūt fiziski aktīvam ne mazāk kā 60 minūtes dienā, tomēr Latvijā diemžēl vecāki ne vienmēr to ievēro. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc līdz pat 25% bērnu ir novērota aptaukošanās,” piebilst pediatre.

Ārste piebilst, ka katra fiziskā aktivitāte - gan spēles svaigā gaisā, gan braukšana ar velosipēdu un daudz nopietnāki treniņi, tādi kā, piemēram, futbols - pozitīvi ietekmē mazuļa imūnsistēmu. Vismaz trīs reizes nedēļā mazulim ir nepieciešamas nodarbības, kuras veicina muskuļu funkcionalitāti, stiprina balsta-kustību aparātu, un tas attiecas arī uz bērniem ar veselības problēmām un bērniem ar īpašām vajadzībām. „Tomēr visam ir jābūt ar mēru,” piebilst ārste.

„Katram sporta veidam ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Peldēšana, piemēram, attīsta koordināciju un elpošanu, daiļslidošana - līdzsvara izjūtu, jāšanas sports brīnišķīgi ietekmē stāju, attīsta pozitīvu saikni starp dzīvnieku un cilvēku, papildus tam bērns pavada laiku svaigā gaisā. Reitterapija ir visā pasaulē atzīta ārstēšanas metode, kurā izmanto speciāli trenētus zirgus, tā noder bērniem un pieaugušajiem, kuri sirgst ar perifērās nervu sistēmas, elpošanas sistēmas, kā arī balsta-kustību aparāta un sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanām. Šis terapijas veids ļoti ieteicams, ja bērns cieš no hroniska stresa, paaugstinātās trauksmes un apātijas.”

Ņemot vērā to, ka dažādos vecumos ieteicams attīstīt atšķirīgas iemaņas un  ka dažādiem sporta veidiem ir savi plusi un mīnusi, ārste iesaka dažādot bērna treniņus, ik pa laikam mainot sporta sekcijas, kuras apmeklē mazulis.

„Daudzi uzskata, ka galvenais, ko attīsta sports, ir neatlaidība un raksturs, tomēr no veselības viedokļa, nevis no rakstura audzināšanas, tas nav galvenais.”

Tajā paša laikā, pēc 4F aptaujas datiem, lielākā daļa vecāku vēlētos, lai viņu bērni nodarbotos ar futbolu (23%), vieglatlētiku (18%) un dejām (18%). Mazāk populārs ir hokejs, basketbols, volejbols, teniss, skriešana un peldēšana - tos nosaukuši no 6% līdz 11% aptaujāto. 41% vecāku vēlētos, lai viņu bērns kļūtu par profesionālu sportistu.

Lai arī lielākā daļa vecāku plāno savu bērnu sūtīt sporta sekcijā un 71% vēlētos, lai viņš turpinātu treniņus arī tad, kad būs pieaudzis, ārste skaidro, ka sports ir svarīgs vairāku citu iemeslu dēļ: fiziski aktīvi bērni izaugs veseli, fiziski un garīgi attīstīti, fiziskā aktivitāte palīdz viņiem atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā stresa, gūt pozitīvas emocijas un pārslēgt savu uzmanību no skolas nodarbībām, tādā veidā ļaujot smadzenēm atpūsties. Ja bērns nenodarbojas ar sportu, tad viņam var sākties aptaukošanās, rasties otrās pakāpes diabēts, muskuļu un kaulu vājums, paaugstināties asinsspiediens, holesterīna līmenis asinīs un parādīties ar to saistītas saslimšanas. Kā arī nepietiekama fiziska aktivitāte ir viens no faktoriem, kas izraisa sirds un sirds asinsvadu saslimšanas.

„Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērnam ir jākoncentrējas mācībām, netērējot laiku treniņiem, tomēr pētījumi rāda, ka bērniem, kuri ir fiziski neaktīvi, ir grūtāk koncentrēties un mācīties.

Ideāli, ja bērni un vecāki daļu aktīvo nodarbību veic kopā - tas nostiprina viņu emocionālo saikni un pozitīvi ietekmē bērna garīgo veselību,” piebilst L. Smane.